Trešais šā gada ceturksnis aizvadīts ar
daudzveidīgiem kultūras notikumiem arī Liepājā, tāpēc izvēlēties nozīmīgākās norises
bija patiešām sarežģīti, cenšoties nepalaist garām svarīgo un īpašas atzinības
vērto. Tāpēc ņemiet par labu šos deviņus subjektīvi atlasītos faktus.

Jaunas
vietas kultūras notikumiem atklāja un par aizmirstām atgādināja laikmetīgās
mākslas forums “Atklāj savu dzintaru!”, kas piedāvāja koncertus,
izstādes un izrādes. Viens no populārākajiem nenoliedzami bija izrādes
“Pūt, vējiņi!” uzvedums Karostas manēžā, viens no apspriestākajiem –
laikmetīgās mākslas darbu izstāde pilsētvidē, bet viens no izglītojošākajiem –
viens no pirmajiem ekspresionisma darbiem mūzikā, Arnolda Šēnberga melodrāmas
“Mēness Pjero” atskaņojums Romas dārzā. Forumam nenoliedzami izdevās
provocēt liepājniekus, aicinot paskatīties ar jaunu skatu uz ierasto un liekot
domāt.

Pirmo reizi
rudenī, nevis kā ierasts pavasarī, liepājniekus vēlu vakarā uz pastaigu
izvilināja pasākums “Akti naktī”. No visām piedāvātajām aktivitātēm,
kuru varbūt pat bija mazliet par daudz, noteikti gribam izcelt laikmetīgās
dejas priekšnesumus, jo tieši tie izpelnījās gan skatītāju lielu interesi, gan
parādīja, ka mūsdienu deja ir ieņēmusi nozīmīgu vietu Liepājas kultūras dzīvē.
Kopš pavasara šī jau bija kārtējā reize, kad dejotāji un jaunie horeogrāfi par
savu skatuvi izvēlas tieši Liepāju, būtiski bagātinot kultūras norišu
piedāvājumu.

Mākslinieces
Agneses Matisones panākumi starptautiskajā arēnā mūs dara patiesi lepnus. Viņas
izstādes “Plaisa” atklāšanā Liepājas muzejā šovasar klāt bija arī Japānas
vēstnieks Tošijuki Taga ar kundzi, jo vēstniecības izsludinātajā konkursā par iespēju ilustrēt latviešu pasaku
grāmatu “Par stirnu pārvērstā princese” lielā konkurencē bija
izvēlēts Agneses darbs un viņa kļuva par šīs grāmatas ilustratori. A. Matisones
taktilās mākslas darbi, kas kopā ar meistarklasēm bērniem rosināja paskatīties
no cita skatpunkta uz ierastām lietām, patiešām mazina arī plaisu starp dažādām
sabiedrības daļām.

Muitas mājas jaunie īrnieki – biedrība
“Totaldobže” – noteikti nepalika nepamanīti Liepājā, par ko mums
liels prieks. Te bija iespēja apskatīt izstādes, piedalīties koncertos un tāpat
vien pasēdēt un parunāt par šo un to. Varbūt reklāmas par to, ka tiek
piedāvātas dažādas aktivitātes, varēja būt vairāk, tomēr savējie savējos atrada
un dabūja, ko gribēja. “Totaldobžei” piestāv Liepāja un mums piestāv
tādi dulli un nepieķemmēti mākslinieki, tāpēc jācer, ka šī sadarbība
turpināsies un Muitas māja patiešām kļūs par vēl vienu radošu objektu pilsētā.

Dārza ielas kvartāla atmodināšanai vajadzīgs daudz naudas,
un tāpēc pagaidām nākas dzīvot vien sapņos par modernu radošo industriju
centru, tomēr ideja par zibbiroja atvēršanu uz vienu nedēļu bija kas neparasts
un tāpēc īpaši atzīmējams. Vai saujiņas rīdzinieku atvilināšana varētu dot
būtiskus rezultātus pilsētas mārketingam, lai spriež citi, bet mēs priecājamies
par pašu Liepājas ķerto izvilināšanu no mājām, lai darītu kopā. Jo sadarbību
liepājniekiem vēl mācīties un mācīties.

Fotomākslinieka Pētera Jaunzema jaunā albuma “Piemares
ļaudis” iznākšana, mūsuprāt, ir nozīmīgs notikums Liepājas kultūras dzīvē
kaut vai tāpēc vien, ka nav īpaši jāreklamē – Pētera mākslas foto ir
augstvērtīgi, tie novērtēti starptautiskā mērogā un varam vien lepoties, ka
iznākusi vēl viena drukāta versija ar lieliskiem foto par tēmu, kas ir tikpat
nozīmīga Liepājai kā gaiss, ko elpojam.

Par centību un izaugsmi gribam paslavēt arī Liepājas
Pop/Rock skolu. Šī nelielā organizācija šovasar pārsteidza ar pavisam jaunā
kvalitātē sarīkotiem Ģitāristu svētkiem Liepājā un iesaistīšanos citās publiskās
aktivitātēs. Mūziķi apvienojušies, lai kopīgi darītu, un vairs nav nekāda
pagraba mēģinājumu līmeņa. Daudz kas no šīm iniciatīvām ir rādāms simtiem un
tūkstošiem, daudz kas attīstāms līdz jauniem, aizvien labākiem pasākumiem.
Gribas salīdzināt ar ikgadējo mākslas plenēru – cik loģiski, ka šurp katru
vasaru brauc desmitiem gleznotāju, tikpat loģiski ir mūziķiem vasarā pašiem
satikties, lai uzspēlētu džema sesijās vasaras kafejnīcās, Jūrmalas parkā un
namu pagalmos.

Dzejas dienu norisēs šogad diemžēl bija maz jaunu ideju un
aizraujošu aktivitāšu, tomēr starp tām kā īsta pērle iemirdzējās dzejas
lasījumi baznīcu torņos. Tas nu reiz bija vēl viens lielisks veids, kā moderno
dzeju ar vai bez necenzētās leksikas, pasniegt publikai!

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki nav tikai
Liepājas kultūras notikums, turklāt ir prieks, ka tajā kā mazi dimantiņi
rotājās arī Liepājas bērni un jaunieši, taču svarīgākais ir tas, ka par spīti
ģībšanai Mežaparka estrādē, mums ir simtiem dziedošu liepājnieku, ko sūtīt uz
svētkiem, bet vēlāk viņi izaug par tādiem dziedātājiem, kas nevar savu dzīvi
iedomāties bez kormūzikas un dzied pilsētas labākajos amatierkoros, lai dotos
pasaulē un visāda mēroga koru olimpiādēs un konkursos liktu skaļi izskanēt
Latvijas un mazās Liepājas vārdam. Liepājnieku panākumi kormūzikā ir vēl viens
iemesls patiesam lepnumam par mums pašiem. Liepāja var!