Otrdiena, 15. jūnijs Vilija, Vits, Žermēna, Baņuta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Liepājas muzejs gatavo izstādi ”Zudusī Liepāja Paula Maksa Berči arhīvā”

Liepājas muzejs gatavo izstādi ”Zudusī Liepāja Paula Maksa Berči arhīvā”
Dzīvojamais nams dzirnavu īpašniekam Kristofam Eduardam Knopfam Graudu ielā 47. Pirmais nama projekts, kas apstiprināts 1881. gadā, visticamāk, cietis 1896. gada ugunsgrēkā. Jau 1897. gadā ticis pasūtīts un apstiprināts jauns projekts namam Graudu ielā 47. Nama fasāde bija vērsta uz Juliānes (tagad F. Brīvzemnieka) ielas pusi, un ēkas stūri uzsvēra ar kupolu pārsegts ekers. Šim namam Berči darbos pirmo reizi atrodams īpatnējais logu dekoratīvais pārsegums ar pusloka nišā ietvertu gliemežvāku. Ēka nopostīta 1941. gadā. (Foto: Liepājas muzejs)
29.05.2020 06:00

liepajniekiem.lv

No 26. jūnija Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16/18, būs skatāma Liepājas muzeja krājuma izstāde ”Zudusī Liepāja Paula Maksa Berči arhīvā”, kas veltīta izcilā arhitekta Paula Maksa Berči 180 jubilejai, portālam liepajniekiem.lv pastāstīja Liepājas muzeja galvenā krājuma glabātāja Rita Krūmiņa.

Pauls Makss Berči (1840—1911) bija Liepājas galvenais arhitekts no 1871. gada līdz 1902. gadam un veidoja pilsētas tēlu tās saimnieciskā uzplaukuma laikā. Joprojām Liepājā ik uz soļa manāms Paula Maksa Berči atstātais mantojums. Viņš vairāk nekā trīsdesmit gadus strādāja par pilsētas arhitektu un šajā laikā radīja ievērojamu skaitu sabiedrisko un privāto celtņu.

Berči arhīvs sniedz ziņas ne tikai par paša Paula Maksa Berči projektētajiem namiem, bet arī citu arhitektu veikumu, kas strādājuši Liepājā un kuru projektus Berči akceptējis kā pilsētas galvenais arhitekts.

Berči arhīvs Liepājas muzejā nonāca 1939. gada 20. septembrī, pateicoties 1935. gadā mirušā Paula Maksa Berči dēla Maksa Teodora atraitnei Klārai Berči, kura pirms repatriācijas uz Vāciju to pārdeva muzejam par 1200 latiem.

Arhīvs ir unikāls pilsētbūvniecības avots, kas līdz pat mūsdienām piesaista daudzu pētnieku un namīpašnieku uzmanību. Tā izpētē lielu darbu ieguldījis mākslas vēsturnieks, mākslas un arhitektūras pieminekļu restaurēšanas speciālists un vairāku grāmatu autors Imants Lancmanis, kā arī  arhitekts arhitektūras teorētiķis, daudzu arhitektūras vēstures grāmatu autors Jānis Krastiņš.

Jau iepriekš Liepājas muzejs izrādījis cieņu Paulam Maksam Berči un viņa darbiem, popularizējot un eksponējot atstāto mantojumu, taču šoreiz izstādē būs skatāmi projekti un fotogrāfijas no tām ēkām, kas, laikam ejot, Liepājas ielās vairs nav atrodamas.

Izstādē kopumā būs apskatāmi 49 projekti, kas tapuši laika posmā no 1871. gada līdz 1923. gadam, kad projektēja arī Paula Maksa Berči dēli – Maksis Teodors un Gvido Berči.

Pauls Makss Berči dzimis 1840. gada 1. janvārī Štrausbergas  pilsētiņā netālu no Berlīnes kā otrais bērns deviņu bērnu ģimenē. Pusaudža gados viņš atstāja Štrausbergu, lai mācītos Berlīnē. Ap 1860. gadu Berči ieradās Rīgā  un līdz 1871. gadam strādāja Dauvgavpils–Vitebskas dzelzceļa būves birojā. Berči miris 1911. gadā un apglabāts Liepājas Vecajos kapos.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz