Ieraksts top V. Šimkus skaņdarbam klavierēm un orķestrim “Likteņa vārti” un Pirmajam koncertam klavierēm un stīgu orķestrim ar norādi “Veltīts neērtajam cilvēkam”. “Šis ieraksts ne ar ko neatšķiras no citu komponistu mūzikas ierakstīšanas, jo es cenšos spēlēt viņu mūziku tā, it kā pats to tajā brīdī radītu. Tāpat cenšos spēlēt arī savu mūziku,” saka pianists.

Katrai atskaņošanas reizei vajadzētu būt brīnumam un kaut kam īpašam. Taču, veicot ierakstu, šādas reizes ir daudzas, un jācenšas par simt procentiem, tāpēc ierakstu sesijas esot daudz nogurdinošākas par koncertiem.

Skaņdarbu autors atzīst, ka ir radījis daudz grūtību gan sev kā pianistam, gan orķestra mūziķiem, tad nu visiem kopā esot ar tām jāsadzīvo. “Protams, komponistam jābūt vismaz vispārējām zināšanām par katra instrumenta spēles specifiku, un papildināt tās var visu dzīvi,” viņš saka. “Kā savus gara radiniekus redzu Ferencu Listu, Sergeju Rahmaņinovu, Sergeju Prokofjevu, kuru rakstītā mūzika ir ļoti ērti spēlējama, bet tas nenozīmē, ka viegli.”

V. Šimkus nepārtraukti mēģinot saprast, kas ir šī pasaule un kas tajā notiek. Klavierkoncerts “Veltīts neērtajam cilvēkam” komponēts pirms 13 gadiem un esot viena konkrēta emocionālā stāvokļa atspoguļojums. “Tas man atnāca, kad es, kā jau katru dienu, devos pastaigā pa piemājas mežu un kādā man ļoti mīļā vietā, kur daudzi koki šķita kā tuvi draugi, ieraudzīju mežistrādes tehniku. Grūti ir nedomāt par mīlestības trūkuma izraisītu pārestību, ko nodarām dabai un dzīvībai, arī cilvēkam. Neērtums drīzāk saistās ar to, ka ikviens cilvēks, kuram šķiet, ka pasaule rīkojas nepareizi un slikti, neiet uz labu mērķi, sajūtas neērts, runājot par to publiski. Pēdējo mēnešu notikumi ir bijuši tādi, ka esmu sajuties kā neērtais cilvēks jau atkal. Klavierkoncerta atskaņojums šajos laikos ir sevišķi trāpīgs,” atzīst autors.

Otrs skaņdarbs, kas rakstīts Likteņdārza 10 gadu jubilejas koncertam, esot daudz gaišāku izjūtu pilns. “Tas ir mans mīlestības apliecinājums dzīvībai, rakstīts pirms trim gadiem, kad man dēliņš nāca pasaulē un Latvija svinēja savu simtgadi,” atklāj V. Šimkus.