23. augustā, kad vēsturiski tiks atzīmēta akcijas Baltijas ceļš gadadiena, kamermūzikas festivāla “VIA BALTICA” ietvaros notiks divi pasākumi. Viens no tiem būs mūzikas vēsturnieka Arnolda Klotiņa tikšamās ar lasītājiem diskusiju ciklā “Nezināmā Liepāja”, bet otrs – festivāla “VIA BALTICA” noslēguma koncerts, vēsta “Via Cultura” sabiedrisko attiecību asistente Andra Jurgelāne.

Šogad Arnolda Klotiņa redakcijā iznākusi grāmata “Mūzika okupācijā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1940.-1945.”, kurā apjomīga daļa veltīta arī daudzveidīgajai un aktīvajai mūzikas dzīvei Liepājā. Diskusijā mūzikas vēsturnieks dalīsies ar apjomīgā pētījuma atziņām un secinājumiem, kā arī ar citiem interesantiem faktiem un notikumiem par Liepājas pilsētas mūzikas dzīvi ārpus okupāciju laika, piemēram, komponista Alfrēda Kalniņa uzturēšanās laiku (1911-1915 un 1918-1919) Liepājā pirms un pēc  Pirmā pasaules kara. Šajā laikā kā viņa garabērns ar pamatīgu cīņu tika izveidotas tagadējās Annas baznīcas ērģeles, bet 1918. gadā Liepājas Peldparkā komponists radīja operu “Baņuta”.

Diskusija “Nezināmā Liepāja” notiks 23. augustā plkst. 15.00 Liepājas Latviešu biedrības nama galerijā. Ieeja – bez maksas.

Savukārt 23. augusta vakarā plkst. 19.00 Liepājā viesosies “Sinfonietta Rīga” stīgu kvartets un klarnetists Ints Dālderis. Programmā būs dzirdami visu trīs Baltijas valstu skaņdarbi, lai svinīgi uz Baltijas vienotības nots noslēgtu festivālu “VIA BALTICA”. Klausītājiem būs sagādāts arī pārsteigums – koncertā stīgu kvartets uzstāsies ne tikai instrumentāli, bet arī vokāli, izpildot lietuviešu komponistes N. Valančiūtės skaņdarbu.

Ints Dālderis mācījies Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, 1995. gadā absolvējis Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesora Ģirta Pāžes klasi. No 1991. līdz 2006. gadam strādājis Latvijas Nacionālās operas orķestrī, desmit gadus bijis klarnešu grupas koncertmeistars, neilgu laiku arī orķestra direktors. No 1996. līdz 2005. gadam bijis Liepājas simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistars. Kopš 1999. gada Ziemeļu simfoniskā orķestra klarnešu grupas koncertmeistars. 2006. gadā kļuvis par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra administratīvo vadītāju. Kopš 2005. gada JVLMA docētājs. Uzvarējis Latvijas Klarnetistu biedrības konkursā (1995) un Jurjānu Andreja konkursā (1996). Spēlējis solo ar visiem Latvijas orķestriem, veicis ieskaņojumus Latvijas radio. Muzicē gan orķestros, gan kameransambļos. Saņēmis “Aldara” gada balvu Latvijas Nacionālajā operā (2000) un Latvijas Lielo mūzikas balvu 2002. Bijis kultūras ministrs un Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs, patlaban Ministru prezidenta padomnieks kultūras jautājumos.

Līdz ar Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” izveidošanu tika nodibināts arī “Sinfonietta Rīga” stīgu kvartets. Viens iemesls bija jaunu mūzikas teritoriju apguves vēlme, otrs – profesionalitātes “asināšana”. “Sinfonietta Rīga” stīgu kvartets iestudējis Dž. Adamsa, Dž. Krama, S. Reiha kvartetus, kā arī M. Lindberga Klarnetes kvintetu ar G. Kuzmu. Vēl kvartets sadarbojies ar saksofonistu A. Kazlausku, soprānu G. Davidčuku, klarnetistiem E. Šēferu un I. Dālderi, kontrtenoru S. Jēgeru un Latvijas Radio kora basu grupu. 2008. gadā festivālā “Arēna” kvartets spēlēja A. Miezes jaundarba “Nezināmā sākums” pirmatskaņojumu; 2009. gada 5. novembrī pirmatskaņoja M. Einfeldes Stīgu kvartetu. Jaundarbus kvartetam uzticējuši arī L. Celma un R. Zaļupe. 2009. gada jūnijā Sinfonietta četrinieks ar Adamsa, Krama un Reiha skaņdarbu programmu piedalījās festivālā Brücken in die Gegenwart Neiburgā pie Mircas (Austrija). 2011. gadā daudzviet Latvijā lielus panākumus guva kvarteta un sitēja Ivo Krūskopa jaunā programma “Karstie ritmi”. “Sinfonietta” Rīga stīgu kvartets nominēts Lielajai mūzikas balvai 2007.

Noslēguma koncerts notiks 23. augustā plkst. 19.00 Promenade Hotel Hika zālē. Biļetes uz koncertu var iegādāties visās Biļešu Paradīzes kasēs un internetā bilesuparadize.lv.