Šajā koncertā ar Liepājas simfoniķiem atkal sadarbosies izcilais vijolnieks Sergejs Dogadins, atskaņojot Bēthovena Vijolkoncertu.

I. Breģes simfonija pabeigta 2021. gada vasarā. Tās trešajā daļā komponiste izmantojusi variāciju formu, lai veidotu atmiņu acumirkļu kolāžu, kuru pamatā ir viņas piecu gadu vecumā sacerēta un mātei dāvināta dziesmiņa.

”Ļoti skumja mūzika noteikti nebūs,” stāsta komponiste. ”Simfonijas žanram dramatisms pats par sevi raksturīgs un tur būs. Mūzika ir emocionāla, pietiekami sievišķīga un arī kontrastējoša.

Simfonija – tas ir kā romānu uzrakstīt mūzikā. Katrs iztēlosies kaut ko savu, klausīsies ar savu emocionālo bagāžu.

Arī Guntis Kuzma diriģē ar savu pieredzi un emocionālo bagāžu,” norāda autore.

LSO mākslinieciskais vadītājs pauž, ka I. Breģe pārliecinoši veido skaņdarba formu, labi pazīst simfonisko orķestri un viņai raksturīga vērienīga domāšana.

”Darbā, manuprāt, ietvertas vienlaikus vairākas emocionālas tēmas – gan bezcerība pēc milzīga zaudējuma, gan iegremdēšanās siltu atmiņu atmosfērā, simfonijas pēdējā daļa manā izpratnē ir dziedājums mūžībai, veltījums mīlestībai,” saka G. Kuzma.

Iepriekš skaņdarbi speciāli LSO nav tikuši rakstīti, taču komponiste ir priecīga, ka 2008. gadā Imants Resnis paņēma repertuārā viņas Otro klavierkoncertu. Tas atskaņots gan toreizējā Graudu ielas zālītē, gan pēc tam Rīgā, Lielajā ģildē, ar pašu autori pie klavierēm.

Komponistei esot būtiski būt klāt mēģinājumos. ”Darbā ir daudz eksperimentālu meklējumu rakstībā orķestrim, kurus iepriekš neesmu izmantojusi.

Bija svarīgi mēģinājumā dzirdēt, kā tas viss skan un kā paņēmieni iekļaujas kopējā dramaturģijā,” viņa pastāsta.

I. Breģe atzīst, ka orķestris ir profesionāls, daudz jaunu ieinteresētu mūziķu, bet darba telpas – vienkārši apskaužamas. ”Galvenais, ka mēģinājumos akustika ir tieši tāda, kāda būs koncertā, var veidot balansu starp instrumentu grupām,” viņa saka.

I. Breģe, atstājusi ilgus gadus darītu administratīvu darbu Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī un pūtēju orķestrī ”Rīga”, jūtoties brīnišķīgi, tapuši daudzi skaņdarbi, un ir pasūtījumi ilgākam laikam uz priekšu.

”Ikdienas darba ritms atsauc atmiņā jaunību, kad biju koncertējoša pianiste Latvijas filharmonijā, kas no rīta pēc brokastīm var apsēsties pie klavierēm. Tagad ir līdzīgi, sēžos pie rakstāmgalda un strādāju. Kamēr man ir spēks, enerģija, domas un idejas, gribētu būt radoša būtne,” viņa saka.

Sadarbībai ar LSO iecerēts turpināties – ir plāns ap 2024.–2025. gadu radīt simfonisku poēmu.