Pieredzētajā programmā mūziķu senie instrumenti ceļoja no iepriekš neatskaņota agrīnā baroka uz 20. gadsimta postmodernisma periodu, aizvadīja īsas ekspedīcijas mūsdienu mūzikā un atgriezās baroka dižmeistaru daiļradē, vēsta koncertzāles sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Lazdeniece-Grīnberga.

“Mēs spēlējam mūsdienu mūziku, jo tā mēs ļaujam saviem instrumentiem justies dzīviem – dzirdēt, domāt un spēlēt to, ko jūtat jūs, laikmetīgie cilvēki. Protams, ka mēs varētu dzīvot tikai renesansē un barokā, kas ir brīnišķīgi skaisti, bet tas varētu būtu muzeja apstākļos. Tādēļ

mēs eksperimentējam, meklējam un cenšamies runāt mūsdienu valodā,”

par vēlmi atskaņot arī mūsdienu repertuāru koncertā skaidroja Ieva Saliete.

Programmu cauri laikiem Ēriks Bosgrāfs atskaņoja, izmantojot 10 dažādas pēc renesanses un baroka laika tradīcijām izgatavotas blokflautas, savukārt Ieva Saliete spēlēja uz diviem instrumentiem – franču klavesīna, ko pēc Paskāla Taskēna 1770. gada instrumenta parauga būvējis Kīts Hils un itāļu renesanses klavesīna, ko pēc Carlīno 1558. gada instrumenta parauga būvējis Kaspars Putriņš.

Koncerta pirmo daļu mūziķi sāka ar agrīnā baroka triptihu, kur gaismā tika celti reti kuram zināmi 16. un 17. gs. meistari – nīderlandietis Filips van Vihels, itālis Džovanni Basāno ar skaistām blokflautas solo improvizācijām un pašu jaunatklājums – spānis Bartolomē de Selma i Salaverde.

Lēcienā uz 20. gadsimtu ar Salietes fantastiski aizraujošu solo izskanēja šī gada lieljubilāra Ģerģa Ligeti “Continuum” jeb nepārtrauktība, kur klavesīns kļūst par skaņu eksperimentu lauku.

Tam sekoja itāļu hedoniskā intelektuāļa Lučāno Berio neordinārais “Gesti” Bosgrāfa solo izpildījumā, kurā mūziķim ir jāaizmirst pareiza blokflautas spēle un jāatdala pirkstu koordinācija no elpas vilcieniem un mēles.

Ar Latvijas pirmatskaņojumu populārā ģitārista un komponista Matīsa Čudara jaundarbam “Thread” jeb “Pavediens” koncerta otro daļu atklāja Saliete.

Šo trīsdaļīgo skaņdarbu klavesīnam komponists veltījis viņai, taču par iedvesmas avotu tam kalpojis Viljama Steforda dzejolis “The Way It Is”, kas stāsta par pavedienu katra cilvēka sirdī, iekšienē, un to, kas jāsaglabā, jāsaudzē, pie kā turēties.

Ieskatu mūsdienu mūzikā turpināja blokflautas solo Villema Jetsa “The Conspiracy of Claudius Civilis”, kas sarakstīts, iedvesmojoties no Rembranta gleznas ar šādu pašu nosaukumu.

Tāpat kā šī mākslinieka tehnikā spēlējas gaisma un ēnas, arī blokflautas spēlē šīs noskaņas rada gan īpaši pirkstu salikumi, gan mūziķa balss.

Koncerta noslēgumā klausītājus atpakaļ laikā atgrieza visiem pazīstamo klasiķu – vācu vēlā baroka ģēniju Georga Filipa Tēlemaņa un Johana Sebastiāna Baha opusi.