Foto: Orķestris kopā ar aktieriem sagatavojis aizraujošu pasaku
Liepājas Simfoniskais orķestris mazajiem klausītājiem sagatavojis īpašu muzikālu piedzīvojumu – Sergeja Prokofjeva simfonisko pasaku “Pēterītis un vilks”. Tas būs ne tikai koncerts, bet izrāde, ko kopā ar aktieriem un viņu vadītām lellēm iestudējis režisors Ģirts Šolis.
liepajniekiem.lv
Koncertuzvedumu koncertzālē “Lielais dzintars” varēs noskatīties rīt, kā arī to plānots rādīt aprīļa beigās un rudenī.
Iestudējums veidots gana kompakti, lai to varētu aizvest viesizrādēs, pauž režisors.
Pēterīti, vectētiņu, mednieku, putniņu, kaķi, pīli un vilku parasti atveido mūziķi, kuru spēlētais instruments atdarina šo varoņu raksturu. Šoreiz tās būs lelles.
“Orķestris priecājas, ka mūziķiem nav nekas īpaši papildus jādara,”
pastāsta Ģ. Šolis.
“Mazliet diriģents iesaistās, un saglabājam principu, ka pasakas tēli darbojas tajā brīdī, kad skan instruments, kurš to attēlo.”
Diriģents Reinis Lapa cenšoties muzikāli neiejaukties autora precīzajos norādījumos, interpretācija saistīta ar leļļu teātra iesaisti.
“Klausītājiem, kuri vēl iet bērnudārzā vai skolas pirmajās klasēs, tas kļūst par aizraujošu pasākumu no sākuma līdz beigām,”
viņš norāda.
Neierasts akadēmiskajam diriģentam būs tērps – R. Lapa būs tērpies koncertkurpēs un koncertfrakā, bet klāt – pusgaras strīpainas bikses, garas zeķes, strīpains krekls un sarkans deguns.
Režisoram jau ir pieredze ar Nacionālo simfonisko orķestri teātra paņēmienu sasaistē ar skaņdarbu.
“Skatītājam, kuram tas ir pirmais koncerts, leļļu teātris ir kā pāreja – tuvāka un tiešāka iedarbība. Vizuālā valoda mazliet relaksē un varbūt neuzdod tik augstus mērķus.
Iespējams, pagājušajā gadsimtā bērniem bija jābūt daudz klusākiem un piespiedu kārtā kaut kas jādomā, pēc tam vēl jāraksta sacerējums. Es pat no savas bērnības to atceros!
Ja man būtu bijuši kaut kādi vizuāli paņēmieni, izdarības uz skatuves, būtu bijis daudz vieglāk,”
spriež Ģ. Šolis.
No teatrālā un dramaturģiskā viedokļa viņš varētu būt kritisks pret autoru, jo fabula ir diezgan primitīva, tomēr jāpanāk, lai skatītājiem būtu interesanti. Iestudējumā izmanto gandrīz visus klasiskos leļļu teātra vadīšanas tipus – marionete, cimdu lellītes, spieķu lelles stilizācija, maskas.
“Tas padara formu vieglāku, lai izrāde nebūtu tikai pedagoģiska un didaktiska. Piedevām izmantota klaunādes estētika,” atklāj režisors.
Simfoniskā pasaka par Pēterīti, kurš aizbrauc brīvdienās pie vectētiņa uz laukiem, komponēta pirms teju 90 gadiem, tomēr joprojām dzīvo uz koncertskatuvēm visā pasaulē.
“Noslēpums ir tāds, ka satikušies milzu muzikāls ģēnijs Sergejs Prokofjevs ar veltījumu jaunākajiem klausītājiem,”
vērtē R. Lapa.
Plusi ir muzikālās valodas vienkāršība un minimālisms apvienojumā ar komponista pieredzi gan simfoniskajā, gan kamermūzikā, kas ļauj sasniegt vēlamo iespaidu.
Uzveduma vizuālo tēlu veido kostīmu māksliniece un scenogrāfe Ivonna Kalita, kā arī leļļu meistari Kristīne Dekovice un Ģ. Šolis.
Pasaku izspēlēs aktieri Pēteris Lapiņš, Liene Gāliņa un pats režisors.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
