Ar atceres brīdi Liepājas Centrālkapos pagājušajā nedēļā aizsākās sarīkojumu cikls, kas veltīts izcilā latviešu diriģenta, komponista, pedagoga un ērģelnieka Jāņa Dreimaņa 100. jubilejai.

Šīs nedēļas nogalē vēl iecerēti divi koncerti ar Liepājas koristu piedalīšanos, bet nākamnedēļ godināšanas sarīkojums paredzēts arī Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolā, kurā par pedagogu ilgus gadus strādājis J. Dreimanis.

12. novembrī bija latviešu mūziķa Jāņa Dreimaņa 100. jubileja. Ar atceres pasākumu Liepājas Centrālkapos, kurā piedalījās Liepājas koristi, koru diriģenti, vīru kora “Dziedonis” dalībnieki un Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra pārstāvji, tika uzsākti J. Dreimaņa jubilejai veltītie sarīkojumi. Projektā “Latviešu mūziķim Jānim Dreimanim – 100”, ko īsteno ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Zigfrīda Rogas atbalstu, iesaistījušies kordiriģenti Jēkabs Ozoliņš, Ilze Valce un Ilze Balode, Jāņa Dreimaņa mazmeita Dagnija Roderte un mūzikas pētniece Aija Engelmane. Organizatori vērš uzmanību uz izcilā mūziķa devumu Liepājas kultūras dzīvē.

Piemēram, padomju gados neatskaņotas un tikpat kā nezināmas palika Jāņa Dreimaņa radītās garīgās dziesmas, tāpēc piektdien, 20. novembrī, pulksten 19 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē ar garīgās mūzikas koncertu “Lūgšana” klausītājus priecēs Liepājas pilsētas kori, Nīcas vīru koris un ērģelnieks Lotars Džeriņš, izpildot Jāņa Dreimaņa komponēto, savulaik izpildīto un diriģēto garīgo mūziku. Ieeja šajā koncertā par ziedojumiem.

Savukārt sestdien, 21. novembrī, pulksten 14 Liepājas Latviešu biedrības namā notiks bezmaksas koru koncerts “Latviešu mūziķim Jānim Dreimanim – 100”, kurā atskaņos latviešu komponistu laicīgo mūziku un J. Dreimaņa radītās dziesmas. Sarīkojumu cikls noslēgsies ceturtdien, 26. novembrī, pulksten 18, kad Melngaiļa koncertzālē notiks koncerts “Saule gāja spēlēties”, kurā klausītājus priecēs Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolas meiteņu un jauktais koris diriģenta Andra Kontauta vadībā.

Jānis Dreimanis bija atzīts diriģents, ērģelnieks, komponists un pedagogs, kura sirds pāragri sadega 1963. gadā, tikai 54 gadu vecumā. Viņš bija ne tikai jebkuras sabiedrības dvēsele, bet arī vecās skolas izaudzināts, ārkārtīgi erudīts, ar smalku muzikālo gaumi apveltīts mūziķis. J. Dreimaņa dzīve no 1945. gada saistīta tikai un vienīgi ar Liepājas muzikālo dzīvi, kad maestro uzņēmās vīru kora “Dziedonis” māksliniecisko vadību, strādāja Liepājas teātrī par diriģentu un kormeistaru un Mūzikas vidusskolā par mācību daļas vadītāju, vienlaikus mācot vairākus priekšmetus: diriģēšanu, mūzikas literatūru, kompozīciju, solfedžo, harmoniju un ērģeļspēli. Viņa audzēkņi ir Kārlis Kreicbergs, Edgars Račevskis, Miervaldis Ziemelis un daudzi citi kordiriģenti. Arī Jēkabs Ozoliņš sauc sevi par J. Dreimaņa skolnieku un uzsver, ka Latvijas spēks ir nevis cilvēkos, kam ilgāku vai īsāku laiku piederējusi vara šajā valstī, bet tikai personībās, kas ar savu gara spēku spējuši stiprināt tautu, un Jānis Dreimanis ir bijis tieši šāds cilvēks. Viņa talanti bijuši daudzveidīgi un visās jomās J. Dreimanis darbojies ar patiesu atdevi, un tādi cilvēki ir retums. Bet ilggadējais kora “Dziedonis” dalībnieks Zigfrīds Roga uzsver, ka ir būtiski runāt arī par pārmantojamību, ko pilsētas kultūras dzīvē atstājis Jānis Dreimanis, un tā nav tikai muzikālajā vai kultūras jomā, bet arī cilvēciskajā ziņā, attieksmē pret darbu. “Nezinot savu vēsturi, par nākotni nevaram runāt,” viņš skaidro savu motivāciju, iesaistoties diriģenta 100. jubilejai veltītā koncertcikla atbalstīšanā. Z. Rogas kolekcijā ir arī dažādi vēstures materiāli un fotogrāfijas, kuras paredzēts izkārtot improvizētā izstādē, ko interesenti varēs iepazīt pirms koncerta.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”

Izcilā latviešu mūziķa Jāņa Dreimaņa 100. jubilejai veltīto sarīkojumu cikls aizsākās ar piemiņas brīdi kapos, bet turpināsies ar vairākiem koncertiem.