Dace Bluķe uz interviju ierodas pirms
došanās uz Liepājas autoostu – viņai jāsagaida mākslinieces no Lietuvas. Viņas
bija no tiem daudzajiem izpildītājiem, par kuriem Dacei vajadzēja gādāt, lai
tie nokļūtu uz festivāla “Via Baltica” koncertiem, kas norisinājās no
22. līdz 31. augustam Liepājā un Kuldīgā.

–
Dace, festivālu šogad rīkojāt jau trešo reizi. Ar ko tas atšķīrās no
iepriekšējiem? 

– Šogad Kuldīgas pašvaldība bija
gatava ņemt mūs pretī. Kopīgi nolēmām, ka pirmo reizi tā būs tieši šī pilsēta,
izvēlējāmies dažādas vietas. Kuldīgā bija pārsteidzoši laba atsaucība,
neticējām, ka tik daudz cilvēku nāks uz koncertiem, visi sarīkojumi bija
skatītāju pilni.

– Šogad
bija pavisam desmit koncertu, no tiem četri notika Kuldīgā. Vēlējos jautāt par
programmām: vai mākslinieki paši tās piedāvā, vai jūs ierosināt, ko spēlēt?

– Dažādi. Viena daļa koncertu notika
sadarbībā ar valsts SIA “Latvijas koncerti”. Tie ir valsts dotēti
koncerti, piedāvā jau gatavas programmas. No visa piedāvājuma, kur ir ļoti
daudz dažādu kamermūzikas programmu, atlasīju tās, kas varētu būt piemērotas
festivālam. Sadarbībā ar “Latvijas koncertiem” pie mums viesojās
starptautiskais projekts “Čaikovska kvartets”, muzicēja Agnese Egliņa
ar programmu “Kurzemes skaņas”. Starp citu, tā speciāli veidota šim
festivālam. “Latvijas koncerti” bija akceptējuši, ka tā būtu rādāma
visā Latvijā. Mēs vienmēr lietuviešu un igauņu māksliniekus aicinām iekļaut
repertuārā Baltijas valstu komponistu darbus. Igauņi šim ļoti interesantajam
sastāvam – ģitārai un flautai – piedāvāja pašu igauņu komponistu skaņdarbus. Ar
lietuvietēm bija citādāk, viņas akceptēja, ka vajag kādu lietuviešu komponistu,
bet vēlējās veidot retro mūzikas programmu.

–
Teicāt, ka izvēlaties programmas, kas piemērotas šim festivālam. Kas tad ir tam
piemērots?

– Pirmkārt, es gribu parādīt
kaimiņvalstīs tapušo mūziku. Otrkārt, tā ir kamermūzika. Nodibināju
organizāciju “Via Cultura” ar domu Liepājā mazliet vairāk akcentēt kamermūzikas
žanru. Jā, mums ir orķestris, ko visi zina. Bet ļoti kvalitatīvi kamermūzikas
koncerti pie mums notiek diezgan reti. Mazs sastāvs ir mobilāks, tam ir vieglāk
pārvietoties. Tāpēc festivāla pamatžanrs ir kamermūzika. 

–
Kāda šogad bija skatītāju atsaucība?

– Nāca vairāk cilvēku nekā
iepriekšējos gados. Esmu novērojusi, ka mums vietējie ir tīkamāki par
nepazīstamiem lietuviešu un igauņu māksliniekiem. Pilnīgi droši varu apgalvot,
ka kvalitāte viņiem nebūt nav sliktāka.

– Vai
festivāls būs arī citus gadus?

– Jā, tas tiešām turpināsies! Kuldīgas
pašvaldība jau aicina un prasa koncertus, un ne tikai saistībā ar festivālu.
Protams, ir tehniskas lietas, kas jāpārskata. Piemēram, Kuldīgā četru vietā
varētu notikt trīs koncerti un ar lielākiem starplaikiem. Domāju, ka Liepājā
optimāls skaits ir četri vai pieci koncerti. Runājot par koncertu norises
vietām, viesnīca “Promenade Hotel” ir ļoti laba no akustikas viedokļa
un lieluma. Muzejs mums ir ļoti labs sadarbības partneris ne tikai koncertos –
katru gadu notiek arī festivāla izstāde par vēsturisku tēmu. Šogad ar muzeju
kopā taisījām arī noslēgumu – “Uguns nakti”. Mēģināsim bez Liepājas
un Kuldīgas festivāla koncertus piedāvāt vēl kaut kur. Finansiāli sanāk
izdevīgāk, ja vienu un to pašu programmu var atskaņot vairākās vietas, arī
mūziķiem tā labāk patīk. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 3. septembra numurā.

#kvards-20130903-09#