Spītējot nemīlīgajam vējam, trešdienas vakarā Annas tirgus laukumā bija pulcējušies lieli un mazi liepājnieki, lai vērotu un līdzdarbotos muzikālajā pasakā “Ziemassvētku Vecīša cimdiņš”. Sanākušie ziemas saulgriežos tika cienāti arī ar tradicionālu latviešu ēdienu – zirņiem, kam pāri pārlieta speķa mērcīte.

Ziemas saulgriežu vakarā pasaku apmeklētājiem stāstīja pasaku burvis Maksimiliāns – Nacionālā teātra aktieris Jānis Skanis. Savukārt galvenajās lomās iejutās un par līksmām dziesmām rūpējās pelīte Pīka (dziedātāja Samanta Tīna) un galma āksts Punktiņš (mūziķis Atis Auzāns).

Uzvedums bija veidots pēc latviešu tautas pasakas motīviem “Vecīša cimdiņš”, kuras stāstam savijoties ar citām latviešu tautas pasakām un to galvenajiem varoņiem, vēstīja bērniem par kādu sirsnīgu, pamācošu un reizēm jautru meža zvēru piedzīvotu notikumu. Zvēri, kuri, slēpjoties no bargā sala, meklē patvērumu, atrod to Ziemassvētku vecīša nozaudētajā cimdiņā, un nu tie kopīgi visi cenšas sasildīties dancojot, dziedot un stāstot viens otram aizraujošus stāstus, kas saistīti ar Ziemassvētku brīnumiem, ko gaida un ļoti cer sagaidīt katra bērna mazā sirsniņa.

Uzveduma procesā tika aicināti piedalīties arī klātesošie bērni un viņu vecāki, iejūtoties Ziemassvētku vecīša cimdiņa iemītnieku ādā – dažādos meža zvēros un mājdzīvniekos.

Tētis Jānis, kuram tika lāča loma, pēcāk atzina, ka uz skatuves juties ērti un brīvi. “Varētu arī atkārtot,” viņš smaidot sacīja, un noliedza, ka iepriekš būtu mācījies aktiermeistarību. “Nē, man ar to nav nekāda sakara,” Jānis uz pasākumu atvedis bērnus, no šejienes dzīvojot divu minūšu attālumā. To, ka nāksies līdzdarboties, kāpjot uz skatuves, nav varējis iedomāties. “Jautāja, pieteicos un mani izvēlējās,” – viss noticis ātri un vienkārši. Ar tēta lāča tēlojumu bērni bija apmierināti, sakot, ka viņam izdevies pārliecinoši.

Savukārt Inese reklāmu par “Ziemassvētku Vecīša cimdiņu” izlasījusi kādā no sociālajiem portāliem. “Tā kā man Liepājā dzīvo mazmeitiņa, nodomāju, ka jābrauc ciemos,” Inese atklāj, ka ir no Skrundas, un Liepājā ieradusies vien divas stundas pirms pasākuma.

“Kā nu Liepāja bez vēja,” smaidot atbildēja skrundeniece, vaicāta, vai nav nosalusi.

“Tēja silda. Arī zirņi ļoti garšoja, sen nebiju ēdusi. Vējiņš tos padzisināja, varēju ātri apēst. Liels paldies vārītājām, dalītājām. Šodien taisni ir ziemas saulgrieži, un šāds ēdiens piestāv.” Vai izdevās noķert svētku sajūtu? “Jā, sniedziņš derētu, bet koncerts bija jauks, pilsēta ir izpušķota. Ja bērniņi ir riņķī, kas priecājas un smejas, tad es domāju, ka jebkurā brīdī var to sajūtu noķert. Nav tik traki, ir jāiet ārā no mājām, un tad prieku var atrast.” Inese šovakar atpakaļ uz Skrundu nedošoties, bet gan izbaudīšot ciemošanos pie pusotru gadu vecās mazmeitiņas Leldes.

Liepājas Kultūras pārvaldes projektu vadītāja Elita Medne, vaicāta, kādēļ koncerts norisinās Annas tirgus laukumā, sacīja, ka Ziemassvētki ir piemērots laiks, kad apgūt un testēt jaunas vietas, kur varētu rīkot pilsētas pasākumus. “Mums šķiet, ka Jaunliepāja ir vieta, kuru lēnām un pamazām jāapgūst un jāpatestē. Gribam zināt, ko cilvēki saka, lai paši saprotam, ko te varētu darīt un ko ne.” E.Medne sarunā norādīja, ka lielie pilsētas pasākumi ierasti notiek Rožu laukumā, taču šogad nolēmuši šo kārtību pamainīt. “Visu laiku esam domājuši, ko mikrorajonos varētu piedāvāt, un Ziemassvētki savā ziņā ir piemērots laiks, kad to saprast.” 

Sanākušo skaits bija ap 200, novēroja portāls. “Likām cerības uz 300, bet, ka ar reālo situāciju mēs nebūtu apmierināti, tā nav. Gribējām pilsētai dot vēl vienu sveicienu pirms Ziemassvētkiem, siltu un ļoti omulīgu. Par spīti laikapstākļiem, domāju, ka mums izdevās,” uzskata E.Medne.

22Skatīt galeriju