Austras Pumpures dziesmu vakara rīkotāja “Austras istabā”, Vācu biedrības ansambļa “Zusammen sein” vadītāja Silvija Martone atklāja to ar līdzību par pavasarī ziedošas pieneņu pļavas skaistumu. Tā kā pieneņu sēklas izkaisās pa visu Latviju un zied citur, tāpat Austrasbērni, apmēram trīs simti, ir izkaisījušies pa visu Latviju. “Austra negribēja neko, kas saistās ar piemiņu. Teica – tad visi nāks pie manis kā pieminekļa un tur sēdēs?! Viņa gribēja, lai viss turpinās,” teica Austrasbērns Inese Muižniece.

Dziesminieces 90 gadu jubilejai veltītajā pasākumā S. Martone uzsvēra Austras sirsnību un dziesmu burvību: “Jo viņai skaņu burvji būra. Tiem bija tikai pārdesmit skaņas, bet Austra tās pasvieda gaisā, tās nāca lejā, brīnumainas un neparastas. Kamēr skaņu burvji bur, mēs esam stipri.”

Viens no Austrasbērniem, kam viņa novēlēja turpināt savu darbu, ir Rovena Palkavniece. Bērnu un jauniešu centrā “Vaduguns” ģitāristu pulciņš darbojas tajā pašā kabinetā, kur kādreiz to vadīja A. Pumpure.

“Mīlīgi,” gatavošanos dziesmu vakaram raksturoja Rovena. “Viņi Austru neviens nepazina.. Kā mani mācīja, līdzīgi es mācu viņus.” Izmaiņas gan piedzīvojis repertuārs, jo bērniem ļoti patīkot angļu valoda. “Padziedam angliski, kaut ko instrumentālu arī mācāmies ar ģitārām, arī to, ko Austra spēlēja. Skatāmies, lai repertuārs ir tāds, kas bērniem padodas, lai dziesmas ir enerģiskas, ar tādu riktīgu bliezienu,” pastāstīja Rovena. Vadītāja teica, ka daudzi nemaz negribot dziedāt, gribot apgūt ģitāru. “Bet visi dzied, un tā kāds pats nemaz nepamana, ka sācis dziedāt līdzi. Un tad es saku – ahā, redz, ka tu dziedi! Bērns nobīstas – āāā, es tiešām dziedu!” smējās Rovena. Viņas audzēkne Robina spēlējot ģitāru trīs gadus. “Man ļoti patīk. Dažas dziesmas jau māku nospēlēt,” teica meitene.

Edgars Girgensons kopā ar citiem vīriem no vācu biedrības ansambļa gatavojās dziedāt tautas dziesmu “Tumša nakte, zaļa zāle” un kādu vācu dziesmu. Viņš pastāstīja, ka šim vakaram sagatavojuši dziesmas, kas Austrai patika. “Viņa bieži nāca pie mums paklausīties, ko darām. Ziemassvētkos ir ar mums kopā bijusi. Austra pāris vācu dziesmas arī dziedāja.”

Austrai veltītajā dziesmu vakarā piedalījās arī Poļu biedrības ansamblis “Bursztynki”, Baltkrievu biedrības ansamblis “Pauļinka”, Lietuviešu biedrības ansamblis “Senoliai”, Liepājas aktrišu folkloras apvienība “Atštaukas”, Rucavas tradīciju kluba vadītāja Sandra Aigare un “Rucavas sievas”. Ciemos bija atbraukuši Latvijas Esperanto asociācijas pārstāvji, jo A. Pumpure dziedāja arī šajā valodā.
S. Aigare stāstīja, ka “Rucavas sievas” esot šajā vakarā tāpēc, ka nāk no Austras dzimtās puses, viņa ilgu laiku dzīvojusi Rucavā. “Esam ļoti pateicīgi Austrai, ka viņa vienmēr bijusi atsaucīga. Kad rīkojām Annās savus dziesmu svētkus, Austra ir braukusi pati un kopā ar Austras bērniem. Vēlāk jau viņi brauca vieni paši un dziedāja Rucavas tautas dziesmas,” atmiņās dalījās tradīciju kluba vadītāja. Vienojošais folkloristiem un Austrai ir tautas dziesma, uzsvēra Sandra. “80. gados Liepājā rīkoju Lejaskurzemes folkloristu saietu. Austra atnāca pati. Nebiju aicinājusi, jo neuzskatīju par folkloristi. To arī pašai biju teikusi, ka nevar būt folklora, ja ģitāru spēlē. Bet viņa tik ļoti šajās saknēs ir iekšā, ka pilnīgi vienalga, pie kāda instrumenta turas. Tautas dziesma mūs turēja kopā.”

15Skatīt galeriju