Linda Kilevica
"3K"
Paplašina klausītāju loku
“Gan dzīvā performance, gan audio un video ieraksti ir būtiska un pilnvērtīga mūzikas industrijas sastāvdaļa, tādēļ esam gandarīti, ka varam sniegt savu ieguldījumu arī šajā novirzienā, iemūžinot gan latviešu, gan ārvalstu komponistu veikumu. Laikā, kad koncertus organizēt nav iespējams un mūziķiem liegta iespēja uzstāties, ierakstu veikšana, protams, pozitīvi ietekmē arī koncertzāles telpu noslodzes rādītājus,” atzīmē koncertzāles “Lielais dzintars” vadītājs Timurs Tomsons.
“Lielais dzintars” mūziķiem piedāvā profesionālu akustiskās mūzikas ierakstu tehniku, kas piemērota ne tikai orķestriem, bet arī solo un kamermūzikai. Jau agrāk savus albumus šeit ieskaņojis koncertzāles rezidents Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO), kā arī notiek aktīva sadarbība ar Latvijas Mūzikas informācijas centra nacionālo ierakstu kompāniju “Skani”.
“Tieši digitālie koncertieraksti ir mūsu iespēja paplašināt klausītāju loku ārpus Latvijas.
“Skani” paspārnē iznākušie ieraksti pieejami dažādos straumēšanas servisos un taustāmā veidā nopērkami ierakstu veikalos visā plašajā pasaulē,” uzsver T. Tomsons.
Par pirmajiem izdotajiem albumiem – Daumanta Liepiņa klavieru solo albumu un senās mūzikas ansambļa “Schola Cantorum Riga” ierakstiem – jau saņemtas slavinošas atsauksmes no prestižajiem izdevumiem “The Guardian”, “The Independent” un citiem.
Janvāra beigās ierakstu studija tiks izmantota kopā ar jauno video tehniku LSO digitālo koncertu nodrošināšanai, un šāda sadarbība ar orķestri plānota ilgtermiņā.
Dzidra un skaidra skaņa
“Viss sākas ar cilvēkiem – viņu inteliģenci, iniciatīvu un vīziju,” pirms Liepājas koncertzāles ierakstu studijas kvalitātes izvērtējuma saka “Schola Cantorum Riga” vadītājs Guntars Prānis.
“Liepājai ir ļoti paveicies, ka koncertzālē strādā Timurs Tomsons un skaņu režisors Jānis Straume, kas man nebija atklājums, bet, domāju, daudziem ir – mūsu ieraksta kontekstā, kas Anglijā tiek plaši slavēts.
Augstas klases profesionāļi, viņiem ir gan empātija, gan fantastiskas spējas sastrādāties, gan vizionārs skatījums, ejot uz mērķi.”
Mūziķis norāda, ka “Lielā dzintara” skaņu ierakstu aprīkojums ir profesionāli augstvērtīgs un nodrošina nepieciešamo kvalitāti. Seno mūziku varēja ierakstīt, izmantojot visu lielo zāli un eksperimentējot ar skaņu.
Par to, ka viduslaiku dziedājumus ierasts klausīties baznīcās, G. Prānis saka: “Tie vairāk ir mūsu priekšstati, kam kā būtu jāskan. Arī senā mūzika nav nekas viengabalains. Pirms piecsimt – sešsimt gadiem bijušas dažādas telpas un akustiskas situācijas, no vienas reizes uz otru atšķirība varēja būt dramatiska.
Tieši “Lielā dzintara” zāle dod plašu iespēju spektru, kuram nāk klāt mūziķu profesionalitāte un kompetence. Svarīgi arī tas, ka ar seno mūziku gribam sasniegt mūsdienu klausītājus, nevis iedomātu fantomu, kā tas ir kādreiz bijis.
Ceram klausītājus pat sajūsmināt ar to, kā senā mūzika var skanēt šodien, un mest tiltu pāri gadsimtiem.”
Tikai pozitīvi iespaidi par debijas solo albuma tapšanu ir pianistam Daumantam Liepiņam. “Ieraksts notika vasarā, brīnišķīgā laikā, un bija patīkami uzturēties Liepājā,” stāsta jaunais mūziķis. Viņam ļoti patīkot spēlēt “Lielajā dzintarā”, jo tā ir jauna koncertzāle ar labu akustiku.
Bija plānots albumu ierakstīt lielajā zālē, bet tieši tobrīd atsākās Liepājas Simfoniskā orķestra mēģinājumi. “Ieraksts notika kamerzālē, satraucāmies, kā tas izskanēs. Kopā ar skaņu režisoru Normundu Slavu no Latvijas Radio panācām, ka skaņa ir īpaša – dzidra, ļoti skaidra. Bija jākoriģē mikrofoni, jo kamerzālē skan skaļāk. Zāle ir mazāka, bet instruments ir tas pats – lielais “Steinway” koncertflīģelis. Iznākums ir necerēti veiksmīgs,” vērtē D. Liepiņš.
Sadzird un uzaicina
“Klasiskās mūzikas ierakstiem ir ļoti nozīmīgi, ka Liepājā šobrīd ir pašas labākās klavieres Latvijā. Nopērk labus instrumentus, tādi ir daudzās vietās, bet ne vienmēr tiek labi uzturēti,” uzsver E. Šēfers.
Tāpat mūziķiem patīkot Liepājā strādāt, jo blakus koncertzālei ir vairākas viesnīcas, kur apmesties. Kompānijai “Skani” liela priekšrocība bijusi Kultūras ministrijas nodrošinātais valsts atbalsts ierakstiem.
“Kad koncertdzīve ir aprimusi, mūziķi var paveikt mājas darbus, kuri vienmēr atlikti – “tad, kad būs laiks”.
Ieraksti ir veids, kā izmēģināt jaunu repertuāru, jaunas idejas, un arī veids, kā mūziķis sasniedz savu potenciālo klausītāju,” saka mūzikas izdevējs. Vienam ierakstam klausītāju loks ir simtiem tūkstošu. “Skani” mērķauditorija ir tuvu pusmiljonam 80 pasaules valstīs.
Ieraksti klausītājus var sasniegt vietās, kur mākslinieks ar koncertu to nevar izdarīt. “Izdarītais mājas darbs pēc tam nāk atpakaļ ar uzviju. Latvijas Radio koris jau kopš 70.gadu beigām ir aktīvi strādā ierakstu studijā. Lielā mērā viņu starptautiskā karjera šobrīd ir, pateicoties daudzajiem ierakstiem, kas nonākuši tālu pasaulē.
Mūziķus sadzird un arī sāk aicināt koncertēt,” skaidro E. Šēfers.
Viens no pašu veiksmes stāstiem – Daumanta Liepiņa solo albums. “Trāpījām gan brīdī, kad mūziķi bija brīvi, gan arī neviens cits neizdeva tik daudz ierakstu,” saka E. Šēfers. “Mūzikas kritiķiem bija vairāk laika pievērst uzmanību, man arī izdevās piesaistīt ļoti labu PR aģentūru Anglijā, kas citā laikā nebūtu pieejama.”
Viņaprāt, Liepājas koncertzāle Latvijas mērogā noteikti ir citus pārspējusi ar piedāvātajām ierakstu iespējām. Nākamais solis varētu būt mūziķu piesaiste no Baltijas valstīm, ierakstu studijai ir milzīgs attīstības potenciāls.
Uzziņai
Mūzikas ieraksti “Lielajā dzintarā” 2020. gadā
- Pianista Daumanta Liepiņa debijas solo albums “Daumants Liepiņš. Piano”, kurā apvienoti Sergeja Rahmaņinova un Imanta Zemzara klavierdarbi.
- Senās mūzikas ansambļa “Schola Cantorum Riga”, Guntara Prāņa un Ievas Nīmanes albums “Vox Clara”. Šajā albumā ir iekļauta viduslaiku mūzika – gregoriskie dziedājumi un dažādi vēlīno repertuāru paraugi.
- Soprāna Ingas Kalnas un pianistes Diānas Ketleres albums “Das Rosenband”.
- Vijolniece Magdalēna Geka un pianiste Iveta Cālīte ierakstīja komponistes Maijas Einfeldes sonātes. Ieraksts iznāks šogad.
LSO izdotie albumi
- “The Glittering Wind” jeb “Vēja mirdzums” ar mūziku, ko radījušas piecas latviešu komponistes.
- Riharda Dubras simfoniskās mūzikas albums “Mystery of His Birth”.
- Britu ierakstu nama “Toccata Classics” pasūtītie albumi “Fridrich Bruk: Orchestral Music, Volume Two”, “Henry Cotter Nixon: Orchestral Music, Volume Three”, “Rob Keeley: Orchestral Music”; veikti vēl vairāki ieraksti.
- Janvāra beigās nāks klajā visas Imanta Kalniņa simfoniskās mūzikas apkopojums piecu albumu komplektā.
