Ceturtdiena, 25. aprīlis Līksma, Bārbala
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Lekcijā stāstīs par mūzikas dzīves aizkulisēm Latvijas pirmās brīvvalsts laikā

Turpinot izglītojošā lekciju cikla ”Dzintara muzikālo sarunu klubs” stāstījumu par Latvijas mūzikas vēsturi, otrdien, 14. martā, pulksten 18 muzikoloģe un pētniece Ināra Jakubone interesentus iepazīstinās ar pagājušā gadsimta 20., 30. gadu mūzikas dzīvi, kurā komponistu prātus nodarbināja ne tikai radīšana, bet arī jaundibinātās valsts veidošana, informē koncertzāles sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Lazdeniece.

Lekcijā stāstīs par mūzikas dzīves aizkulisēm Latvijas pirmās brīvvalsts laikā
Foto: Publicitātes
09.03.2023 10:52

liepajniekiem.lv

Muzikoloģe Ināra Jakubone no 2020. līdz 2022. gada rudenim valsts pētījumu programmas projektā ”CARD” kā pieaicinātā pētniece veica padziļinātu izpēti par 20. gadsimta 20., 30. gadu Latvijas mūzikas dzīvi un jaunradi.

Gaidāmajā lekcijā ”Komponists un pašu valsts. Jauni pienākumi, jaunas iespējas? 1918 – 1940” lektore iepazīstinās klausītājus ar saviem atklājumiem, iezīmējot gan šī laika mūzikas dzīves veidotāju – komponistu – priekus, gan nemitīgos izaicinājumus, kuru bijis krietni vairāk nekā šodien atceramies vai spējam iztēloties.

Šajā laikā dibināta Nacionālā opera un Latvijas konservatorija, atdzimusi un nostiprinājusies dziesmu svētku tradīcija.

Arī komponisti kopš valsts pašiem pirmsākumiem ir iesaistīti valstiski nozīmīgu institūciju izveidē un darbā. Ne tikai operas vai konservatorijas, bet arī Izglītības ministrijas Mūzikas pārvaldes, Mūzikas padomes, Kultūras fonda komisiju darbā.

Jāzeps Vītols – konservatorijā, Jānis Zālītis – operā, Alfrēds Kalniņš – gan operā, gan Izglītības ministrijā. Arī Jēkabs Graubiņš – Izglītības ministrijā, vēl Konservatorijas students būdams. Bet kā tad ar mūziku, kā ar radīšanu? Vai tai atlika laika un spēka?

”Kas tolaik nodarbināja komponistu prātus, vai viņi saņēma jelkādu valsts atbalstu radošajam darbam, un vai atrada dzirdīgas ausis savai mūzikai –

atbildes uz šiem jautājumiem meklēsim 20., 30. gadu periodikā. Jo gribas, lai atbildes būtu iespējami autentiskas. Pat ja ne vienmēr glaimojošas. Kas tieši slēpās aiz ik jaunas dziesmas, ik jaunas operas vai simfoniskās poēmas, klavierkoncerta vai klavieru trio tolaik?” lekcijā iztirzātos jautājumus ieskicē I. Jakubone.

Ināra Jakubone. Foto: Edijs Pālens/LETA

Lekcijā bez maksas iespējams piedalīties gan klātienē, apmeklējot tikšanās reizi koncertzāles ”Lielais dzintars” Kamerzālē, gan attālināti, skatoties to tiešraidē platformā digitalaisdzintars.lv.

Lai reģistrētu dalību klātienes apmeklējumam, interesenti aicināti sazināties ar koncertzāles informācijas centru, rakstot uz e-pastu: [email protected] vai zvanot pa tālr.: 634 24 555.

”Dzintara muzikālo sarunu kluba” turpinājumā 25. aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Muzikoloģijas katedras profesors Jānis Kudiņš savā lekcijā uzmanību pievērsīs dažādu pretrunu pilnajam padomju okupācijas periodam un tajā radītajam mūzikas mantojumam.

Savukārt 16. maijā muzikoloģe, JVLMA Muzikoloģijas katedras lektore un kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskā producente Baiba Kurpniece atklās daudzveidīgo Latvijas mūzikas ainu 21. gadsimtā.

Ināra Jakubone, Mag.art., pēc Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas muzikoloģijas nodaļas absolvēšanas (1987) darbojusies plašā tā dēvētās ”praktiskās muzikoloģijas” spektrā.

Vispirms – strādājot Latvijas Radio (1984– 2006), kur ne tikai veidoja raidījumus, bet arī organizēja un vadīja koncertu tiešraides gan Latvijas, gan Eiroradio auditorijām. Pēc tam – vadot Latvijas Mūzikas informācijas centru (2006–2018) un nodrošinot dažādu LMIC publikāciju izdošanu – no satura plānošanas līdz tekstu rediģēšanai.

Publicējusies laikrakstos ”Literatūra un Māksla”, ”Literatūra. Māksla. Mēs”, ”Latvijas Avīze”, žurnālos ”Māksla”, ”Mūzikas Saule” u. c. Bijusi žurnāla ”Mūzikas Saule” klasiskās mūzikas nodaļas redaktore (2000–2004). Rakstījusi CD anotācijas gan Latvijā, gan ārvalstīs izdotiem latviešu mūzikas albumiem (SKANI, SCHOTT, ONDINE u. c.). Pārtulkojusi Stīvena Iserlisa grāmatu ”Kāpēc Bēthovens izgāza zupu”, ko 2007. gadā izdeva apgāds ”Jānis Roze”.

Lekcijas norises ilgums: aptuveni 1 stunda 30 minūtes.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz