Sestdien un svētdien, 23.
un 24. maijā, ”Līvas ciema svētku” muzikālajā ”Līvas upē” šogad no malu maliņām
Liepājā ieplūdīs tautas mūzikas ansambļi, lauku kapelas, folkloras kopas un
muzikanti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Baltkrievijas, veidojot XVIII
Latvijas tautas mūzikas svētkus, portālam vēstīja Liepājas Tautas mākslas un
kultūras centra projektu vadītāja Inese Sērdiene.

Divas dienas svētku dalībnieki priecēs
apmeklētājus gan ar tautas mūziku akustiskā skanējumā, gan uz divām skatuvēm,
bet sestdienas vakarā no pulksten 18.00 vienosiesXVIII Latvijas Tautas mūzikas
svētku ”Līvas upe” dalībnieku dižkoncertā, kura noslēgumā muzicēs īpašie viesi
– postfolkloras grupa ”Zāle” un muzikālā apvienība ”RaxtuRaxti”.

Upēm, kas plūst pašu izgrauztās gultnēs, ir
bijusi izšķiroša nozīme civilizācijas vēsturē. Arī Villa Liva (Līvu vai Līvas
ciems), kas pirmo reizi rakstītos avotos pieminēts 1253. gadā, izveidojies
Līvas upes krastā, kļūstot par nozīmīgu punktu tā laika ceļotāju kartēs.

Godinot Liepājas vēstures telpu, 2015.
gada  23. un 24. maijā Liepājā ”Līvas
ciema svētkos” atkal plūdīs Līvas upe, kurā šoreiz kā avoti, ezeri un strauti
ar saviem muzikālajiem priekšnesumiem saplūdīs 19 tautas mūzikas ansambļi,
lauku kapelas, folkloras kopas un muzikanti no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un
Baltkrievijas, šogadsvinotXVIII Latvijas tautas mūzikas svētkus.

Šajā nedēļas nogalē Liepājā būs iespēja
dzirdēt tautas muzikantus no visiem Latvijas reģioniem. Vienmēr patīkami un
gandrīz pat ekskluzīvi ir Liepājā dzirdēt latgaliešu valodu, tādēļ īpašs prieks
būs vēju pilsētā redzētmuzikantus no Latgales – Rēzeknes novada Maltas kultūras
nama lauku kapelu ”Malta” (vadītājs Normunds Štekels) un enerģiskās, ar
skanīgām balsīm apveltītās dāmas no Viļānu kultūras nama lauku kapelas ”Bumburneicys”
(vadītāja Vivita Skurule). No Vidzemes šogad viesos ieradīsies Lubānas kultūras
nama lauku kapela ”Meldiņš” (vadītājs Andris Dzenis), Drabešu kapela (vadītājs
Tālis Karlsons), Skrīveru Mūzikas un mākslas skolas orķestris ”Sateka”
(vadītāja Marita Vaivode) un arī aktīvākie un Latvijas tautas mūzikas svētku
ilggadējie dalībnieki – Lizuma pagasta kultūras nama lauku kapela (vadītājs
Miervaldis Vilnis). Savukārt galvaspilsētu svētkos pārstāvēs Ilmāra Pumpura
vadītā Latvijas Universitātes deju folkloras kopa ”Dandari”, kas iekustinās gan
ar dziesmām, gan dančiem. No Zemgales Vecumnieku novada Bārbeles pagasta tautas
nama ieradīsies lauku kapela ”Savējie”, kuru vada Baiba Pētersone un Ieva
Mediņa, bet no Tukuma pilsētas kultūras nama svētkos Liepājā piedalīsies divas
muzikantu apvienības – Armanda Krieva vadītais tautas mūzikas ansamblis ”Danču
spēle” un folkloras kopa ”Avots”, kuru vada Sandra Pakalne un Anita Stikāne.
Protams, svētkos priecāsimies redzēt arī kurzemniekus – Talsu tautas nama
tautas muzikantus ”Tals’ trimiš” (vadītāja Lija Dunska), Saldus Tūrisma
informācijas, kultūras, sporta aģentūras kapelu ”Strops” (vadītāja Agrita
Pileniece), Durbes kultūras nama tautas mūzikas ansambli ”Neparasts gadījums”
(vadītāja Eva Smiltniece), Lieģu kultūras nama lauku kapelu (vadītājs Edmunds
Talalass), kā arī kultūras nama ”Robežnieki” koklētāju ansambli ”Grobiņa”
(vadītāja Agita Ēķe) un Rucavas lauku kapelu ”Paurupīte” (vadītāja Inta
Jaunciema). Sestdienas rītā ar īpašu programmu ”Ko grib sievas, ko grib vīri”
ar ziņģēm un anekdotēm par mīlestību un krogā iešanu skatītājus priecēs arī
Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra folkloras kopa ”Vēlava” (vadītāja
Vija Laipniece) kopā Liepājas Tautas teātra aktieriem.

XVIII Latvijas tautas mūzikas svētkus
Liepājā greznos arī viesi no Baltkrievijas – folkloras ansamblis ”Поозерье” (vadītājs
Anatolijs Sobol), kas dibināts 1991. gadā Postavas mūzikas skolā, lai saglabātu
un turpinātu gleznainā apvidus tautas tradīcijas. Baltkrievu ansamblis jau kopš
dibināšanas aktīvi un ar lieliem panākumiem piedalās dažādos gan vietēja, gan
starptautiska mēroga konkursos un festivālos, kur viņi izceļas ar augstu
māksliniecisko izpildījumu. Interesanti, ka Līvas upē šogad no kaimiņvalstīm
saplūdīs baltkrievu ”Ezerzeme” (”Поозерье” tulkojums)un igauņu ”Avotu
ansamblis” – Tartu tautas mūzikas ansamblis ”Allikabänd” (vadītājs
AssarJärvekülg). Tautas mūzika var būt dziedinoša ikvienam un veiksmīga, lai
dalībnieki realizētu sevi sabiedrībā, par to liecinās arī igauņu tautas mūzikas
ansamblis, kurā radoši mūzikā izpaužas cilvēki ar īpašām vajadzībām.Savukārt
svētdienas pulksten 11.00Līvas ciema laukumā rītu muzikāliieskandinās atraktīvais
pūtēju orķestris ”Palangosorkestras”(diriģents VygantasRekašius) no Lietuvas.

Sestdienas vakara noslēgumā baudīsim Līvas
ciema svētku īpašo viesu – postfolkloras grupas ”Zāle” un muzikālās apvienības
”RaxtuRaxti” – uzstāšanos.

Pēc XVIII Latvijas tautas mūzikas svētku
dalībnieku dižkoncerta pulksten 21.00 uz Promenādes skatuves kāps postfolkloras
grupa ”Zāle”– dzejnieks un dziesminieks Pēteris Draguns un dziesmu autore Marta
Kreituse, kā arī Kasandra Kaņepe (ģitāra), TarassKuzmenko (bungas), Kira Maija
Kirsanova (oboja, flauta), Dace Zariņa (basģitāra) un Aivis Gailītis (čells).
Viņu radītajai mūzikai raksturīgs daudzslāņains skanējums, kam pamatā ir atmiņā
paliekoša melodija, netradicionāla, tomēr ausij tīkama vokāla harmonija, kas
apaudzēta ar neierastu mūzikas instrumentu apvienojumu. Dziesmās izmantoti
Martas Kreituses radītie teksti un melodijas pamatlīnija, kuru katrs mūziķis
papildinājis ar savu pienesumu un variācijām. Meditatīvā dziesma ”Bišu spiets”,
”Sēkliņa akā”, ”Ezers” – savukārt ir Pētera Draguna kompozīcijas ar Raiņa un
citu dzejnieku vārdiem. Koncertos Zāle bez jaunajā albumā ”Viņa”
dzirdamājāmautordziesmām izpilda arī skaņdarbus angļu un krievu valodā.

Pēc pulksten 22.00 Promenādē dzirdēsim labi
pazīstamo un tautā iemīļoto muzikālo apvienību ”RaxtuRaxti”, kas liepājniekus
un pilsētas viesus priecēs gan ar Imanta Kalniņa dziesmām tautas mūzikas
skanējumā, gan citiem skaņdarbiem un latviešu tautasdziesmu versijām.
”RaxtuRaxti” radās pirms vairāk nekā diviem gadiem kā grupas ”Autobuss debesīs”
blakusprojekts, uzsākot muzicēšanu kopā ar tautas mūzikas izpildītājiem. Līdzās
plašam un latviskam repertuāram ”RaxtuRaxtu” koncertā ikkatram būs iespēja
novērtēt kolektīva īpašo skanējumu, kas apvieno bagātīga instrumentu klāsta
izmantošanu, iekļaujot tajā gan latviešu tautas mūzikas instrumentus, gan
dažādus eksotiskus skaņrades rīkus. ”RaxtuRaxtu” pamatsastāvā muzicē Kristīne
Kārkle – Puriņa (balss, vijole, kokle), Marts Kristiāns Kalniņš (balss,
harmonium, tautsiņinstrumenti, oboja), Edgars Kārklis (balss, dūdas, akordeons,
stabule), Kārlis Auzāns (čells, mandolīna, ģitāra, buzuki), Armands Treilihs
(bass), Artis Orubs (sitamie instrumenti).

Plašāka informācija un svētku kultūras
programma atrodama mājas lapā www.liepajaskc.lv,
kā arī sociālajos tīklos. Muzikantu uzstāšanās vietu un secības detalizētais
plāns tiks izvietots un būs apskatāms svētku teritorijā.

Līvas ciema svētkus un XVIII Latvijas
tautas mūzikas svētkusrīko Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs sadarbībā
ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un instrumentālās tautas mūzikas ekspertu
Ilmāru Pumpuru. Atbalsta Liepājas pilsētas dome un Liepājas Kultūras pārvalde,
kā arī Latvijas Radio, SIA ”Rietumu Radio”, SIA ”AdGuru”, viesnīca
”FontaineRoyal”, SIA ”Liepājas tramvajs”, ”IF P&C Insurance AS
Latvijas filiāle”, SIA ”Venden” un Liepājas reģiona tūrisma informācijas
birojs.