Kad diena strauji pārtapa par nakti,
Kūrmājas prospektā pie pieminekļa bojā gājušajiem zvejniekiem un jūrniekiem
iedegās sveču liesmiņas un ceļu uz jūrmalu izgaismoja lāpas. Sestdienas vakarā,
kad centrā, pošoties jau mājup, dārdēja rallija mašīnas, jūrmalā romantiskā un
reizē svinīgi apcerīgā gaisotnē norisinājās “Uguns nakts” un
izskanēja festivāla “Via Baltica” noslēguma koncerts.

Uz pludmales smiltīs uzslietas
skatuves, aizmugurē šalcot jūrai un traucoties garām vējam, kāpa Valdis
Muktupāvels, mecosoprāns Ieva Parša un kamerorķestra “Sinfonietta
Rīga” pūšaminstrumentu kvartets. Vēl īpašāku gaisotni darīja uguns
liesmas, kas sasildīja un reizē aicināja kavēties atmiņās par mūsu un
kaimiņtautu likteni un par jūru, kur savulaik iedegti ugunskuri saziņai ar
kaimiņiem un jūrasbraucējiem.

Mākslinieki par klausītāju trūkumu
sūdzēties nevarēja – bija sanākuši sirmgalvji, ļaudis darbspējīgā vecumā, turot
pie rokas vēl pavisam sīkus ķiparus un stāvot līdzās jau pusaugu vecuma
atvasēm. Bija arī svešā valodā runājošie, kas pilsētā ieradušies gan kā
tūristi, gan saistībā ar ralliju.

Liepājniecei Rutai Beilei-Kristofersenei
pie vienas rokas bija trīs gadus vecais Gustavs, pie otras – piecus gadus vecā
Elizabete. Bet līdzās stāvēja viņas vīrs dānis Niks. “Šis sarīkojums ir
veltīts Baltijas vienotībai, solidaritātei,” zināja Ruta. Viņa priecājās,
ka jūrmalā pie mums uzstājas tik augstas klases mākslinieki, tāpēc noteikti šo notikumu
nevēlējās laist garām. “Ļoti labi,” visu notiekošo vērtēja Nils.
Ģimene priecājās, ka šāds sarīkojums norisinās svaigā gaisā.

Zigrīda Salmiņa bija ieradusies ar
savām vienaudzēm – dāmām gados. Kundze priecājās, ka festivāla noslēgums risinās
brīvā dabā un izcilus māksliniekus var noklausīties bez maksas. “Un uguns
tik brīnišķīgi izskatās uz jūras fona!” priecājās aktīvā koncertu
apmeklētāja.