Tieši savas bērnības sapņu pilsētā balvu par mūža ieguldījumu saņēma Aizputē dzimušais pasaules slavu ieguvušais komponists Pēteris Vasks.

Saņemot personiskos apsveikumus pēc ceremonijas, viņš neslēpa aizkustinājuma asaras.

“Es mūžu esmu nodzīvojis mūzikā, un mūžs ir bijis ļoti laimīgs,” viņš atzina.

“Balvas jau nav nekas nopietns, galvenais ir skaists mūžs mūzikā.”

Komponists priecājās par ceremonijas norisi Liepājā un par to, cik skaistas koncertzāles uzbūvētas Latvijas pilsētās.

“Kāds ļoti liels kauns ir Latvijas galvaspilsētai, kura nav spējīga uzcelt, tikai runāt un runāt, un neko nedarīt,” teica P. Vasks.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti daudz talantīgu mūziķu – gan komponistu, gan interpretu, par ko varam būt priecīgi un lepni.

Viņš aicināja dziedāt koros, kā dara viņa visi trīs bērni, kuri piedalījās Dziesmu svētkos 2023. gadā, jo nav nekā skaistāka par Dziesmu svētkiem.

“Latviešiem viss ir izcili slikti, bet kā Dziesmu svētku nedēļā viņi atplaukst!

Dziesmu svētki ir ļoti svarīga mūsu identitātes sastāvdaļa,” pauda komponists.

Liels prieks, ka notikums ir saistīts ar Liepājas četrsimtgadi, Eiropas kultūras galvaspilsētu, jo izvēles varēja būt arī citādas, teica koncertzāles vadītājs Timurs Tomsons.

“Iemesls, kāpēc izvēle krita uz šo vietu, ir Liepājas Simfoniskais orķestris. Rīkotāji saņem perfektu komplektu – šeit ir gan izpildītājs, gan infrastruktūra, gan arī mūsu pieredze ar televīziju, radio un tehniskās iespējas,” viņš uzsvēra.

Liepājas simfoniķu mežragu grupas koncertmeistars Ingus Novicāns stāstīja, ka koncertā sajūtas bija labas.

“Orķestris pašlaik ir labā formā, jo “Vilhelms Tells” nav tas vieglākais, ko spēlēt, tāpat arī Pēteris Vasks un Andris Vecumnieks, tas nelasās no lapas,” viņš sprieda.

“Jebkura balva ir patīkama, tā ir arī reklāma.

Nav noslēpums, ka esam tālu no Rīgas, un šī ir laba reize, kas parāda, ka neesam provinces orķestris, mēs arī spēlējam.”

Latvijas Radio 3 “Klasika” vadītāja Gunda Vaivode atzīmēja, ka katrreiz salīdzinām tos, kas izvirzīti, un tos, kas balvas saņem, un šoreiz ne par vienu no izvirzītajiem nominantiem viņai neradās šaubas, ka tas varbūt nebūtu pelnījis.

“Šībrīža situācija ir ļoti laba, mums ir ļoti spēcīgi mūziķi, kas ir ne tikai mūziķi, bet interpreti. Ir ļoti daudz jaunu mākslinieku, par kuriem prieks. Spēcīgi mūziķi tāpat ir vidējā un vecākajā paaudzē, un ir spēcīga komponistu plejāde.

Mūsu komponistus atpazīst, jo viņi ir reize moderni un ļoti emocionāli, tēlaini, spējīgi just, nebūt tikai racionāli.

Manuprāt, to dod vide, jo mūzika tik skaista un emocionāla rodas tur, kur tu esi,” viņa teica.

Lielās mūzikas balvas ceremonija Liepājā bija liels saviļņojums mūzikas pedagoģei Aijai Engelmanei.

“Tā ir Latvijas mūzikas dzīves kvintesence, šeit ir mūzikas sabiedrības krējums un labākie no labākajiem. Milzīgs prieks viņus redzēt “Lielajā dzintarā”.

Patīkami, ka dalībnieki ar tādu siltumu atsaucas par Liepāju, saviļņojoši redzēt daudzus klausītājus no Rīgas.

Vērtīgi, ka pirmo reizi balvā iekļauta džeza kategorija. Liela daļa mūzikas bija pazīstama, taču svinīgs un pacilājošs ir klātbūtnes efekts un brīnišķīgā gaisotne,” viņa uzsvēra.

Liepājas domes priekšsēdētājam Gunāram Ansiņam ceremonija nozīme lielu pagodinājumu.

“Jo tā ir pirmā reize, kad Lielā mūzikas balva ir izceļojusi ārpus Rīgas. Šodien redzu ļoti daudzas smaidīgas sejas, un tas nozīmē, ka Liepāja var un var atļauties organizēt lielus nacionālas nozīmes pasākumus,” pauda pašvaldības vadītājs.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.