Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pirmizrādi piedzīvo Liepājā iestudētā opera ”Suitu sāga”

Pirmizrādi piedzīvo Liepājā iestudētā opera ”Suitu sāga”
Foto: Jānis Vecbrālis
11.11.2019 15:41

liepajniekiem.lv

Nedēļas nogalē, 8. un 9.novembrī, Liepājas koncertzālē ”Lielais dzintars” notika pasaules pirmizrādes Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros tapušajai latviešu oriģināloperai ”Suitu sāga”, informē Liepājas Simfoniskā orķestra pārstāve.

”Komponista Riharda Dubras opera ”Suitu sāga” ir stāsts no Kurzemes dzīlēm – par neprātīgu mīlestību, kuras redzamā zīme jau gandrīz četrsimt gadu ir unikālais suitu tautas tērps. Stāsts par Alšvangas (tagadējās Alsungas) valdniekiem Johanu un Barbaru, kuri viens otra dēļ uz spēles lika tik daudz. Tā ir pirmā opera, kas jelkad tapusi pēc Liepājas ierosinājuma,” vēl pirms pirmizrādes stāstīja Liepājas Simfoniskā orķestra vadītājs, šī projekta ideja autors Uldis Lipskis.

Komponista Riharda Dubras operas iestudējumu veidoja režisore Indra Roga un diriģents Māris Sirmais.

Viens no pasaulē pieprasītiem latviešu komponistiem Rihards Dubra radījis darbu, kura sižeta pamatā ir vēsturiski notikumi Kurzemē pirms četrsimt gadiem. Tas ir stāsts par mīlestību, ziedošanos, drosmi un uzticību līdz nāvei. Libreta autors ir kādreizējais Alsungas prāvests Gatis Mārtiņš Bezdelīga.

Operas pirmuzvedumā galvenās lomas atveidoja soprāns Ilze Grēvele-Skaraine un tenors Juris Vizbulis, kurš pats ir īsts suits, kas nāk no Alsungas un ir pat ierindots dižāko suitu pulkā.

Iestudējumā piedalījās arī mecosoprāni Laura Grecka un Sniedze Kaņepe, tenors Guntars Vētra, baritoni Rinalds Kandalincevs, Rihards Millers, Eduards Vācietis un Maksis Krilovs, basbaritons Rihards Mačanovskis, kā arī Valsts akadēmiskais koris ”Latvija” un Liepājas Simfoniskais orķestris.

Mākslinieciskajā komandā ietilpst arī kostīmu māksliniece Dace Dēliņa-Lipska, horeogrāfe Katrīna Albuže gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš un video mākslinieks Mīnus Astoņi.

Operas ”Suitu sāga” dramaturģisko asi veido barona Johana Ulriha fon Šverina un polietes Barbaras Konarskas mīlas stāsts un ar to saistītie satricinājumi Kurzemes hercogistes valdošajās aprindās 17. gadsimta pirmajā pusē.

Izrādē atainotais personāžu likteņstāsts nepretendē uz faktoloģisku precizitāti, tas drīzāk ir fons vēstījumam par visai cilvēcei kopīgiem un nozīmīgiem jautājumiem.

”Domāju, ka Liepājai būtu nepieciešamas vēl pāris operas,” pēc pirmizrādes atzina diriģente Ilze Valce. ”Novēlu savam kursabiedram Rihardam Dubram turpināt. Šī ir pirmā reize, kad tiek izmantota orķestra bedre, un man jāsaka, ka tam vajadzēja notikt jau daudz agrāk. Tieši tā vislabāk ir dzirdamas kora un solistu balsis. Mūzika ir fascinējoša un stāsts ir ārkārtīgi aizkustinošs. Divos teikumos šo stāstu es ietvēru 2016. gada Kurzemes dziesmu svētkos, kuros vesela nodaļa bija veltīta suitiem. Brīnišķīgi, ka tas ir pārtapis skaistā un augsti profesionāli izpildītā mūzikā.”

Tā kā Liepājā ir senas operas tradīcijas, ļoti patīkami, ka atkal šeit ir iespēja dzirdēt operu, teica Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla: ”Ļoti patika Dubras mūzika, esmu par to sajūsmā.”

Teātra kritiķis Atis Rozentāls uzskata, ka iestudējuma veiksmes pamatā ir R. Dubras emocionālā, smalkā muzikālā partitūra: ”Klausoties kora dziedājumu par mīlestību kāzu skatā, ienāca prātā, ka tas iederētos pat Dziesmu svētkos. Mīlestības līnija ir šķietami galvenā, bet to brīžiem pat nomāc katoliska ekstāze, kam pretstatīti nodevīgie un ļaunie luterāņi. Vai 21. gadsimta oriğināloperai tas ir adekvāts vēstījums? Libreta autors domā, ka ir. Man par to ir šaubas,” atzina A. Rozentāls.

Savu viedokli laikrakstam ”Kurzemes Vārds” atsūtīja arī Smaida Rubeze, kurai, izņemot prieku par kora ”Latvija” un diriģenta sniegumu, esot vilšanās un kauns. Viņa uzskata, ka pieteiktais stāsts par mīlestību uz dzimteni neatbilstot redzētajam: ”Tauta savā simtgadē saņem stāstu par baltvāciešu un poļu kaislībām un baznīcas biznesa darījumiem. Neviena vārda, ne skaņas par līvu krastu, par suitu novadu ar tā krāšņo, apbrīnojami labi saglabājušos nacionālo kultūru, kuras noturība un dzīvotspēja bija viens no nepieciešamajiem simboliem un iedrošinošiem vēstījumiem, kas akcentēja mūsu tautas vitalitāti laikā, ko raksturoja globāls apjukums.”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz