Koncerts ar citu programmu notika Grobiņas luterāņu baznīcā.

Publika bija gatavojusies vērienīgam brīvdabas koncertam, nāca ar lietusmēteļiem un lietussargiem. Daudzi bija vīlušies, ka nedzirdēs oratoriju, un savā starpā pārrunāja to, ka lietus prognozes brīvdienām taču bija zināmas iepriekš.

Citi gan bija priecīgi, ka tomēr varēs baudīt mūziku telpās.

Koncerta sākumā Liepājas Stīgu kvartets atskaņoja Joahima Rafa Sesto stīgu kvartetu “Senā stilā”.

Otrajai daļai jauniešu koris “Kamēr…” diriģentu Jurģa Cābuļa un Patrika Kārļa Stepes vadībā īsā laikā bija saplānojis skaistāko latviešu kordziesmu programmu, kurā pievienojās vairāku iepriekšējo paaudžu kora dalībnieki.

Jāzepa Vītola “Gaismas pili” līdzi dziedāja arī daļa publikas.

Apmeklētājiem bija sagādāta iespēja baudīt arī oratorijā paredzēto solistu Jolantas Strikaites-Lapiņas, Riharda Mačanovska un Mārtiņa Zvīguļa sniegumu latviešu komponistu solodziesmās, pie ērģelēm sēdās Jānis Pelše.

“Pārsteigums visiem bija,” atzina koncerta klausītāja Judīte. “Gatavojāmies aukstam, vējainam koncertam, bet beigās dabūjām jakas vilkt nost.”

“Ārkārtīgi skaista kora mūzikas programma, man šķiet, viņi rozīnītes bija salasījuši, ļoti aizkustinoši.

Un vēl tādā tuvumā to redzēt, jo parasti koncerti ir lielās zālēs, bet šeit ļoti kompakti un sirsnīgi,” koncertu vērtēja viešņa no Rīgas Ausma.

Festivālam “Rimbenieks” šis gads bija atšķirīgs ne tikai tāpēc, ka noslēgumu pārprogrammēja lietus. “Tas izcēlās ar gaidīšanu, jo saistībā ar finanšu lietām mēs vēlu saņēmām līgumu,” pauda LSO vadītājs Uldis Lipskis.

Iemesls – nu trīs gadus festivālu rīkos sadarbībā ne tikai ar Dienvidkurzemes novadu, bet ar nodibinājumu “Liepāja 2027”.

“Procedūras ievilkās, tāpēc sākām reklamēt divas nedēļas pirms sākuma, nevis agrā pavasarī, un bija bailīgi, vai cilvēki paspēs pamanīt un atbraukt.

Taču apmeklējums bija brīnišķīgs visās vietās. Mēs devām iespēju izpausties mūsu jaunajiem mūziķiem, un viņi izveidojuši ļoti spēcīgas, pārliecinošas programmas. Šķiet, ka potenciāls festivālam ir liels, jau domājam, kurās vietās nākamgad varētu spēlēt,” teica U. Lipskis.

“Rimbeniekā” ik gadu orķestris atklāj skatuves, kur vēl nav būts, un tādu vietu Dienvidkurzemē netrūkstot.

LSO vadītājs arī solīja atdot parādu klausītājiem – noteikti atskaņot Haidna oratoriju, taču ne ļoti drīz, jo māksliniekiem koncertdzīve jau saplānota.