Unikālais suitu tautastērps pirms gandrīz četrsimt gadiem radīts Alšvangas valdnieku Johana Ulriha un Barbaras Šverinu laikā. Vēsturiskais stāsts par notikumiem grāfa ģimenē, kuri nesa līdzi nozīmīgas pārmaiņas, nu iznācis ārpus Alsungas pils sienām uz koncertzāles “Lielais dzintars” skatuves. “Suitu sāga” – stāsts no Kurzemes dzīlēm – ir pirmā opera, kas tapusi pēc Liepājas pasūtījuma.

Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) valdes loceklis Uldis Lipskis pirms gadiem pieciem izlasījis, ko 18. novembrī Rīgas Domā teicis arhibīskaps Jānis Vanags. “Viņš runāja par tautas pašapziņu, par Lāčplēsi kā ļoti neveiklu nacionālo mītu un aicināja māksliniekus meklēt iedvesmojošus stāstus. Mani tas uzrunāja ļoti dziļi.” Gatavojot Latvijas valsts simtgades programmu, Kultūras ministrija par vienu no prioritārajiem virzieniem atbalsta saņemšanai nosauca līvu krastu Kurzemē, tai skaitā suitu kultūrtelpu. “Suiti etniski bijuši lībieši. Nosaukuma izcelsmi valodnieki vienā versijā saskata franču valodas vārdā suite. Barbara Konarska, kas tur ieprecējās, izveidoja sev svītu – galmu no vietējām sievietēm. Otra versija, ka suiti līvu valodā nozīmē “krūmu ļaudis”,” noskaidrojis U. Lipskis.

No priestera Gata Mārtiņa Bezdelīgas, kurš kalpojis Alsungā, orķestra vadītājs uzzinājis vietējās kopienas stāstus par notikumiem pirms 400 gadiem. “Pēc reformācijas protestanti patrieca katoļus. Pēc tam jaunais muižnieks Johans Ulrihs Šverins solījās konvertēties, lai dabūtu poļu princeses roku. Sūdzības aizgāja ne tikai līdz Kurzemes hercogam, bet pat līdz Polijas karalim, kurš izņēmuma kārtā šajā apgabalā atļāva piekopt katoļticību. Fundamentāla pētījuma un liecību par tolaik notikušo nav,” atzīst U. Lipskis. “Luterāņi bija dziļi aizvainoti, jo katoļi neuzcēla savu baznīcu, bet ieņēma viņējo. Katoļticīgās sieviņas Barbaru uzskatīja gandrīz par svēto. Mēs pieturējāmies pie vietējo cilvēku mutvārdu versijas, kas varbūt ir idealizēta un neprecīza, bet tai ir skaidrs skaists vēstījums.”

U. Lipskis uzsver, ka opera nestāsta tikai par suitiem: “Mēs runājam par latviešiem un Latviju globalizācijas laikmetā. Suiti ir simbols kopienai, kura ir integrēta Eiropā, bet saglabājusi savu oriģinalitāti, tur to cieņā un godā un cīnās, lai nezaudētu savu īpatnību. Suitu paraugs ir tāds, ka tauta neizzudīs, ja paši sevi turēs augstā godā.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 29. oktobra numurā.

#kvards-20191029-07#