Pagājušā gada augustā J. Pavītols nāca klajā ar paziņojumu, ka ir patentējis grupas “Līvi” nosaukumu un turpmāk to bez viņa rakstiskas atļaujas izmantot nevar.

“Ar Latvijas Patentu reģistru valdes lēmumu un pēc ekspertu veiktās analīzes esmu nostiprinājis savā lietošanā manis 1972. gadā izvēlēto un 1974. gadā Latvijas PSR Kultūras ministrijas apstiprināto grupas/ansambļa intelektuālo īpašumu – nosaukumu “Līvi”,” viņš pavēstīja, norādot, ka turpmāk nosaukuma “Līvi” izmantošana mūzikas grupai, jaunradītām dziesmām, koncertiem, ierakstiem, nošu izdevumiem, platēm, CD, kino, foto un video “bez manas rakstiskas atļaujas tiks saistīta ar juridisku un finansiālu atbildību”. 

A. Virgas biedrības “LĪVI Roxx” vārdā advokātu biroja “Sorainen” partneris Andris Tauriņš cēla iebildumus Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē.

Lūdzot atzīt preču zīmes “Līvi” reģistrāciju par spēkā neesošu, advokāts minējis daudzus argumentus, to skaitā norādījis uz “Līvu” pirmsākumiem.

Par grupas dzimšanu var uzskatīt 1974. gadu, kad oficiāli apstiprināts tās nosaukums.

“Rokgrupu sākotnēji vadīja J. Pavītols, taču nevar uzskatīt, ka šajā laika periodā “Līvi” bija kļuvuši par plaši pazīstamu muzikālu apvienību, –

tā pārsvarā uzstājās deju vakaros, kultūras namos un festivālos, kur nebūt nebija uzskatāma par vienu no vadošajiem māksliniekiem.

Apstrīdētās preču zīmes īpašnieks (J. Pavītols – red.) rokgrupu pameta 1982. gadā, un tieši šajā laikā sākās grupas ceļš uz slavas zenītu (pirms vairāk nekā 40 gadiem), izdodot savas populārākās dziesmas un spēlējot lielākos koncertus.

To publiski apstiprinājis arī pats apstrīdētās preču zīmes īpašnieks, sakot, ka no rokgrupas aizgāja nepareizajā laikā un brīdī, jo, kāpjot uz skatuves kopā ar pārējiem, būtu kļuvis populārāks.

Kopš rokgrupas pamešanas viņam nav bijusi saistība ar rokgrupas radošo izpausmi un apzīmējuma “Līvi” atpazīstamības veicināšanu.

Tieši pretēji, apstrīdētās zīmes īpašnieks nodibinājis jaunu grupu ar nosaukumu “Saime”. Turklāt, viņam esot sastāvā, rokgrupai “Līvi” bija citi nosaukumi, proti, Liepājas pilsētas kultūras nama vokāli instrumentālais ansamblis “Līvi” un rūpnīcas “Sarkanais metalurgs” Kultūras pils vokāli instrumentālais ansamblis “Līvi”, bet joprojām pastāvošo nosaukumu “Līvi” rokgrupa sāka izmantot tikai astoņdesmito gadu beigās (kad apstrīdētās preču zīmes īpašnieks grupu bija pametis),” norāda A. Tauriņš.

Viņš uzskaitījis arī “Līvu” panākumus gadu gaitā un atzīmējis, ka grupas pastāvēšanas laikā sastāvs vairākkārt mainījies – “Līvos” spēlējuši 34 dažādi mūziķi.

Caur biedrību “Līvi Roxx” rokgrupa realizē saimniecisko darbību, un koncertdarbību ar preču zīmi “Līvi” apliecinot arī “Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība” izdotā izziņa “Līvi Roxx” par licences līgumu slēgšanu, organizējot koncertus.

Apelācijas padome secinājusi:

“Iepazīstoties ar lietas materiāliem, ir skaidrs, ka vokāli instrumentālajam ansamblim jeb (vēlāk) grupai ar nosaukumu “Līvi” ir ilga un bagāta vēsture.

Tās darbība aizsākusies citā valsts iekārtā ar varas iestāžu liegumu tiražēt un izplatīt informāciju, kuru tās uzskata par nevēlamu, gan arī pie pavisam citiem mūzikas aprites apstākļiem, ko tagad daudz ir mainījusi tehnoloģiju un interneta pieejamība cilvēku ikdienā.

Līdz ar to šajā lietā ir ļoti daudz apstākļu, kas radušies dažādu vēsturisku iemeslu vai vienkārši sakritības dēļ.

Ja no tiesību viedokļa ir skaidrs, ka grupas radītās dziesmas un albumi tiek aizsargāti saskaņā ar Autortiesību likumu, tad, pievēršoties jautājumam par to, kam ir tiesības uz grupas nosaukumu, skaidri atrunātu noteikumu vai vienošanos nav.

Protams, vispareizāk būtu bijis visas tiesības jau sākotnēji atrunāt savstarpējā līgumā.

Apelācijas padome arī zināmā mērā var piekrist apstrīdētās zīmes īpašnieka minētajam principam, ka grupas dalībniekam, veidojot citu grupu, būtu jāizvēlas arī cits nosaukums. Taču Apelācijas padome nevar mainīt šīs lietas apstākļus vai atjaunot stāvokli, kāds bija grupas dibināšanas laikā.

Apelācijas padome var izvērtēt lietas apstākļus, ievērojot pastāvošos preču zīmju tiesību principus to pamatojumu ietvaros, kurus izvirzījis iebilduma iesniedzējs.”

Motīvu daļas nobeigumā teikts:

“Apelācijas padomes ieskatā neviens nevar aizliegt citiem izmantot apzīmējumu “Līvi”, lai aprakstītu grupas līdz šim radīto.”

Lēmumu atzīt minēto preču zīmi par spēkā neesošu triju mēnešu laikā var apstrīdēt tiesā, informē Patentu valde.

J. Pavītols Apelācijas padomes lēmumu ir saņēmis, norādot, ka jāizvērtē tā rezumējuma daļa.

“Man Patentu valdei nav ko pārmest – tā rīkojās, izejot no pieejamiem dokumentiem. Taču dokumentu par PSRS laiku būtībā nekādu nav,”

norāda mūziķis.

Uz jautājumu, vai ir apņēmības pilns turpināt šķetināt šo strīdu tiesā, J. Pavītols atbildēja: “Man tagad ir jāapdomā, vai ir vērts”, uzsverot, ka ļoti daudzi mūziķi viņam zvanījuši un pauduši atbalstu šajā strīdā.

“Taču viņi vairījās teikt to publiski, jo negribēja atklāti nostāties viena vai otra pusē.”

Ar A. Virgu laikrakstam sazināties neizdevās.