“Programma ir krāsaina, katrs mūzikas baudītājs varēs atrast kaut ko sev,” trešdien preses konferencē, tiekoties ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un vērtējot šī gada Starptautiskā zvaigžņu festivāla piedāvājumu, sacīja Liepājas Simfoniskā orķestra mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala. Jubilejas sezona tiks atklāta ar krāšņu koncertu jau šopiektdien un ilgs visu martu.

Preses konferencē, kas tika aizvadīta koncertzālē “Lielais dzintars”, ar mediju pārstāvjiem tikās mūzikas pasaulē izcilas personības, kas arī atklās 25.Liepājas starptautisko zvaigžņu festivālu, – ērģelniece Iveta Apkalna, flautiste Dita Krenberga un komponists Pēteris Plakidis.

I.Apkalna, kas nupat piedalījusies Hamburgas grandiozās Elbas Filharmonijas atklāšanas koncertā un ir kļuvusi par šīs koncertzāles goda ērģelnieci, vēju pilsētā ieradās jau vakar, uzreiz arī apmeklējot lielo zāli. Daloties savos iespaidos, ērģelniece smaidot sacīja, ka to ir ļoti daudz. “Šī man ir absolūti pirmā reize lielajā, skaistajā “Dzintarā”. Šorīt pirmo reizi mēģinājām. Man vienmēr patīk atbraucot uzreiz ķerties pie lietas,” sacīja I.Apkalna, atklājot, ka ērģeles koncertam aizlienētas no Ventspils Mūzikas skolas.

“Man ir ļoti liels pagodinājums, jo saprotu, ka esmu pirmā ērģelniece, kas spēlē šeit, šajā brīnišķīgajā koncertzālē. Vēl šķiet, ka Bārbera “Toccata Festiva” ērģelēm un orķestrim vispār Latvijā piedzīvos pirmatskaņojumu, lai gan skaņdarbs nav sacerēts ne šodien, ne vakar, ne aizvakar, ne pirms desmit gadiem. Šo skaņdarbu neviens Latvijā nav atskaņojis, jo līdz šim nav bijusi piemērota vieta, kur to darīt,”

atklāja I.Apkalna, skaidrojot, ka skaņdarbs pieprasa lielu skatuvi ar ļoti lielu orķestra sastāvu. “Esmu priecīga un pagodināta, ka esmu šeit. Un ceru, ka šis nebūs pēdējais ērģeļkoncerts šajā zālē un šī mūzikas šeit dzīvos arī turpmāk,” I.Apkalna novēlēja, lai kādreiz koncertzālei būtu arī savas ērģeles un tās nebūtu nepieciešams aizlienēt.

Flautiste Dita Krenberga festivāla atklāšanas koncertā kopā ar orķestri atskaņos pasaulē atpazīstamākā latviešu komponista Pētera Vaska Flautas koncertu. Savulaik D.Krenberga atzinusi, ka Vaska Flautas koncerts ir vissarežģītākais no komponista opusiem flautai. Muzikālais materiāls ir dziļš un piesātināts, tas prasa no mūziķa milzīgu garīgu un fizisku pašatdevi. Arī preses konferencē D.Krenberga atzina, ka

latiņa, ko Pēteris Vasks uzlicis, ir ļoti augsta, no flautista prasot vislielākās profesionālās spējas.

Flautas koncerta CD, ko Liepājas Simfoniskais orķestris A.Lakstīgalas vadībā ieskaņoja kopā ar D.Krenbergu, dienas gaismu ieraudzīja pagājušā gada otrajā pusē. “To paveicām ļoti smagā darbā,” atminas flautiste, priecājoties par mūzikas ierakstu apskatnieku un kritiķu labajām atsauksmēm. “Rezultāts ir tiešām ļoti iepriecinošs, un tagad man būs lielais izaicinājums šo koncertu atskaņot publikai. Esmu ļoti laimīga un par to pateicīga.”

Savukārt komponista Pētera Plakida koncerts solistu grupai un simfoniskajam orķestrim “Sasaukšanās” ļaus novērtēt, cik lieliska akustika ir “Lielajā dzintarā”. “Šis kaut kādā ziņā ir unikāls skaņdarbs, kur mēs varēsim iepazīt, izprast un apbrīnot “Lielā dzintara” akustiku,” norādīja A.Lakstīgala, “jo “Sasaukšanās” ir skaņdarbs solistu grupai, kur solisti nebūs kā ierasts uz skatuves, bet gan izkaisīti kaut kur zālē vai skatītāju daļā, un viņi sasauksies viens ar otru un orķestri.” A.Lakstīgala vērtē, ka tas būs kaut kas interesants.

A.Plakidis, kuru ar Liepājas Simfonisko orķestri saista vairāki priekšnesumi, atzina, ka ir priecīgs par iespēju atkal būt Liepājā un arī šeit nosvinēt būtisku savas dzīves jubileju – 4.martā komponistam apritēs 70 gadu.

Un dalība zvaigžņu festivālā, kur tiks atskaņots viņa skaņdarbu, būs kā sava veida dāvana.

Vēl atklāšanas koncerta programmā pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Artura Maskata 12.Liepājas koncerts klavierēm un orķestrim. Solists – šobrīd viens no pasaulē atzītākajiem latviešu pianistiem Reinis Zariņš, kam komponists šo darbu arī speciāli rakstījis.

Jau vēstīts, ka šogad festivāls ilgs visu martu, un tajā varēs baudīt mūzikas koncertus ar dažādu ievērojamu solistu piedalīšanos – paredzēti pieci koncerti no baroka līdz džezam.

A.Lakstīgala neslēpa, ka “ir daudz jautājumu, kāpēc formāts ir tieši tāds, nevis savādāks”. Viņš aicina palūkoties uz festivāla pirmsākumiem, kad koncerti notika teātrī vai latviešu biedrības namā, kur ietilpība ir trīs, četras reizes mazāka, varēts daudzus koncertus ietilpināt vienas nedēļas laikā un nebija tik lielu raižu par publikas apmeklētību. Viņš norādīja, ka šobrīd situācija ir mainījusies. “Pieci koncerti nedēļas laikā, piepildot “Lielo dzintaru” – būsim godīgi, tas ir diezgan nereāli,” atzina A.Lakstīgala. “Līdz ar to šobrīd eksperimentējam, kā festivāls var notikt.”

Tāpat festivāla ikdiena ir sarežģītais finanšu jautājums. Līgumu par finansējumu iespējams noslēgt tikai īsi pirms festivāla, līdz ar to, vienojoties ar māksliniekiem, patiesībā nav simtprocentīgas garantijas, ka festivāls viņus varēs atļauties. “Lai gan mūzikas pasaulē tā ir normāla prakse mākslinieku sarunāt divus, trīs vai piecus gadus uz priekšu. Mums slēgt līgumus uz tādiem laikiem nav nekādu tiesību. Tā ir ļoti liela laime, ja sakrīt laiks, ka mākslinieks pie mums var atbraukt, jo viņš tiek uzrunāts salīdzinoši ļoti vēlu.”

Kopumā šogad valstu pārstāvniecība festivālā nav plaša – Latvija, Lietuva, Ukraina, Krievija un Itālija, un dominēs mūziķi no Austrumeiropas.