“Kūrorti parādījās 18. gadsimtā,” atklājot izstādi “Kūrorts. Mode. Liepāja”, kas tapusi speciāli Liepājai, stāstīja ievērojamais modes vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs. Izstāde, īpašu uzmanību veltot kūrortam, pludmalei un vasarai, stāsta ne tikai par to, kā gadu gaitā ir mainījusies mode, bet arī par to, kāpēc tas noticis. Gaidot svelmainu vasaru, pastaigas pludmalē, saules un ūdens peldes un tveicīgas naktis, izstādē var gan vienkārši nolūkot idejas tērpiem, gan iedziļināties modes vēstures sakarībās, kas novedušas līdz mūsdienām.

Izstāde “Kūrorts. Mode. Liepāja” aptver laiku no 19. gadsimta vidus līdz 20. gadsimta 70. gadiem un rāda, kā gadu gaitā un kāpēc sieviešu kleitas un mati kļuvuši īsāki, kā un kāpēc vērtīgas rotas nomaina plastmasas izstrādājumi un kā apģērba kultūru izmaina atpūtas un veselības uzlabošanas kūrortu un līdz ar to jaunas modes attīstība, kā garderobi ietekmē attiecīgā laikposma tikumi un sociāli ekonomiskie procesi pasaulē.

Modes vēsturnieka A. Vasiļjeva vārdiem sakot, kūrortu vēsture sākusies 18. gadsimtā, kad Beļģijā parādījās pirmie minerālo ūdeņu kūrorti. Bet straujāk tā attīstās 19. gadsimtā. “Kūrortu mode parādījās karalienes Viktorijas laikā, kad modē bija milzīgas krinolīna kleitas,” pastāstīja modes vēstures pētnieks. “Tādi kūrorti pirmoreiz parādījās zilgajā Francijas krastā, Nicas pilsētā, kur angļi bija pirmie, kas no aukstās valsts brauca sildīties saulē un elpot svaigu gaisu. Bet tolaik vēl neviens atklāti nepeldējās. Peldkostīmi vēl nebija izdomāti, un neviens neuzskatīja par vajadzīgu peldēties. Ideja līst ūdenī pieder 20. gadsimtam.”

Baltijas piekrastē pirmie kūrorti radās Austrumprūsijā, toreizējā Kēnigsbergas reģionā, Raušenes (tagad Svetlogorskas) un Krancas (tagad Zeļenogradskas) pilsētās 19. gadsimta divdesmitajos gados. Tie bija vācu kūrorti. Pēc tam kūrorti parādījās arī Latvijas teritorijas piekrastē, Jūrmalā, arī Liepājā. Muzeja direktore Dace Kārkla vēsta par Liepāju kūrortu vēstures kontekstā. Pirms simt gadiem svarīga nozīme kā peldvietai bijusi arī Liepājai. Krievijas cara ģimenes apmeklējumi pamudinājuši daudzus aristokrātus pavadīt vasaru Liepājā arī vēlākos gados, un Liepājas kūrortam bijis jāpiemērojas izsmalcināto peldviesu prasībām. Parka apstādījumi pārvērsti krāšņā parkā, uzcelta varena vannu iestāde un Kūrmāja ar koncertdārzu.

Ielūkojāmies izstādē un ieklausījāmies modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva stāstījumā.