Vieta pazīstama, tikai daudz kas pārvērties. Vieta, kur pa kreisi var ieraudzīt ezeru, bet pa labi, jaušams skarbāks vējš no jūras puses. Tepat Tirdzniecības kanāls – Liepājas zelta dzīsla, kuram liela nozīme pilsētas attīstībā un tās saimnieciskajā dzīvē Tepat tilts, kas savieno abas pilsētas puses, un priekšā Trīsvienības baznīcas tornis, iepretī sākas Lielā iela, no senatnes galvenā un nozīmīgākā iela Liepājā. Viss zināms, stabils un šķietami nemainīgs. Taču pamanāmas arī atšķirības – kā nekā abos attēlos fiksēto šķir nieka 100 gadu.

Te savādāks tagadējā atpūtas kompleksa “Libava” siluets un tikai retais iedomājas, ka tieši tājā vietā kādreiz kanālu šķērsoja pirmais koka tilts. Arī senajā attēlā redzamais tilts neatrodas turpat, kur tagad Tramvajtilts. Tas ir pavisam cits, pie tam izgriežams tilts, lai darbīgie kuģinieki varētu piestāt visā kanāla garumā un ātrāk veikt kravu izkraušanu un iekraušanu, un pēc tam pilsētnieku un apkārtnes iedzīvotāju saražoto nogādātu tālās zemēs. Vēl rūpīgāks vērotājs pamanīs, ka pat Lielā iela nedaudz pagriezta savādāk un tās sākumā šobrīd lepni slejas pirmā Liepājas deviņstāvene.

Šogad noformējot “Kultūras Pulsu” esam nolēmuši paskatīties, cik mainīga vai gluži otrādi nemainīga ir mūsu pilsēta gadsimtu griezumā, gan lai patīksminātos par to, kā ir bijis, gan tādēļ, lai padomātu par to, ko paši ar lepnumu varēsim parādīt saviem pēctečiem. Un tieši tāpat – caur pagātni uz nākotni, turpināsim skatīties arī uz kultūras procesiem Liepājā un novadā.

Šā gada pirmo numuru saviem lasītājiem vērtēšanai nododot,
“Kultūras Pulsa” veidotāji.