Koncertzāles “Lielais
dzintars” atklāšanas svētku torte jau labu brīdi kā notiesāta. Līdz gada
izskaņai vēl norisināsies atklāšanas koncertu sērija, bet jau decembrī
“Lielā dzintara” vadība plāno izziņot nākamā gada sezonas koncertu
programmu. Netrūks arī citu žanru un formu kultūras un mākslas izpausmju.

Spilgta zvaigzne – reizi
gadā

“Lielais
dzintars” vispirms ir Liepājas Simfoniskā orķestra, arī potenciālo
orķestrantu kalves Mūzikas vidusskolas mājvieta. Liepājas piemērs ar savu
koncertzāli un savu orķestri ir unikāls, citur līdzīga nav. “Ar to
“Lielais dzintars” var spīdēt Latvijas kopējā zvaigznājā,”
tēlaini salīdzina SIA “Lielais dzintars” valdes locekle Baiba Bože.
Tāpēc koncertzāles nākamā gada repertuārs, īpaši lielajā zālē, galvenokārt tiek
veidots, primāri balstoties uz orķestra izstrādāto programmu un tā sadarbības
programmām. Jau janvāra izskaņā paredzēts Imanta Kalniņa mūzikas vakars ar
pirmatskaņojumiem, aprīlī viesosies pianiste Aurēlija Šimkus, martā gaidāms
transformētais zvaigžņu festivāls. LSO piedāvājums tiks papildināts ar citu
valstij nozīmīgo sastāvu, piemēram, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra,
“Simfonietta Rīga”, Valsts akadēmiskā kora “Latvija” un
citu piedalīšanos. “Plānojam, ka vismaz reizi gadā varam piedāvāt tikpat
spilgta mēroga zvaigznes kā atklāšanas koncertos,” atklāj B. Bože.
“Akustika parādījusi, ka koncertēt šeit viņiem ir bauda.”

Ik pa laikam ar saviem
koncertiem priecēs arī Mūzikas vidusskola, tiesa, vairāk Dzintara Jurgelaiša
vārdā nodēvētajā kamerzālē. Viena no retajām reizēm lielajā zālē būs jau
februārī, kad skolas bigbends uzstāsies kopā ar dziedātāju Ralfu Eilandu un
citiem. Trešo sadaļu koncertzāles piedāvājumā veido citu producentu koncerti,
teātra, baleta un laikmetīgās dejas izrādes, operas, mūzikli, multimediāli
koncertuzvedumi u. c.

Nākamajā gadā lielajā zālē
plānoti 3–4 kultūras sarīkojumi mēnesī un aptuveni tikpat daudz arī kamerzālē.
Tie klavierkoncerti, ko decembrī iesāks Osokinu ģimene, turpināsies arī
nākamajā gadā, kad redzēsim viesojamies arī pianistus Antonu Ļahovski, Vestardu
Šimku un Enriko Pači.

Līdzšinējo māksliniecisko
redzējumu līdz “Lielā dzintara” atklāšanai un arī nākamā gada
ieskicēs veidojis Ints Dālderis, taču konsultācijas notikušas arī ar citiem
jomas pārzinātājiem. “Iespējams, nākotnē mākslinieciskās programmas
veidošana būs koleģiāls lēmums,” pieļauj B. Bože. Koncertzāles
“Lielais dzintars” nākamā gada programmu izziņos decembrī. Bet valdes
locekle piebilst, ka laika gaitā iespējami arī programmas papildinājumi.

Jāgūst peļņa

Šogad koncerti
“Lielajā dzintarā” norisinās ar Kultūras ministrijas piešķirtu
dotāciju, kas ļāvusi šos sarīkojumus organizēt par zemākām cenām. Nākamā gada
finansēšanas politika mainījusies. Valsts kultūrkapitāla fonds ir izveidojis
atsevišķu finansējuma programmu, kas būs pieejama četrām Latvijas reģionu
koncertzālēm – “Lielajam dzintaram” Liepājā, “Jūras
vārtiem” Ventspilī, “Goram” Rēzeknē un Cēsu koncertzālei. Lai saņemtu
atbalstu, jāraksta projekti. “Ir jāizdara liels mājasdarbs, detalizēti
jāsagatavo programma. Tāpēc pašlaik aktīvi strādājam, lai precizētu koncertplānu,
saskaņojot to ar visām iesaistītajām pusēm, producentiem, sadarbības
partneriem, individuālajiem māksliniekiem, viņu aģentiem,” skaidro
vadītāja.

Papildus publiskajiem
sarīkojumiem turpinās norisināties arī dažādi korporatīvie pasākumi. Tā kā SIA
“Lielais dzintars” uzdevums ir gūt ieņēmumus, protams, korporatīvie
pasākumi ir ne mazāk svarīgi par mākslinieciskajiem. Tie kopš oktobra notiek 3–4
reizes nedēļā, dažkārt pat vēl biežāk. “Tie gan tiek koordinēti tajos
laikos, kuros nav koncertu un citu pasākumu,” uzsver SIA “Lielais
dzintars” valdes locekle. “Ēkai ir vispusīgas iespējas, kas ir
saistošas klientiem, tādēļ interese par dažādo korporatīvo pasākumu un semināru
rīkošanu “Lielajā dzintarā” ir ļoti liela.” Vislielākā interese
korporatīvo, izglītojošo pasākumu un semināru organizatoriem esot par lielo
zāli, kamerzāli un “Civita Nova 6”. Bet kāda asociācija (tā gan netiek
nosaukta) 2016. gadā savām vajadzībām uz trim dienām noīrējusi visas
koncertzālē nomājamās telpas.

Arī vizuālā māksla

Iepriekš jau vairākkārt
izskanējis, ka “Lielais dzintars” piedāvās arī maza formāta izrādes
un citas mākslas formas, kurām paredzēta Silvas Goldes vārdā nosauktā
eksperimentālā skatuve. Zāles māksliniecisko programmu paredzēts veidot ciešā
sadarbībā ar Liepājas, Rīgas un Valmieras teātriem, kā arī neatkarīgajām
kultūras apvienībām un radošajiem māksliniekiem. Taču B. Bože norāda, ka
vispirms tur esot jāveic būtiskas investīcijas, jo zāle ar baltajām sienām un
griestiem jāpārveido par teātrim piemērotāko tā saucamo black box.
“Tur pašlaik notiek mazāk pasākumu, lai nākamajā sezonā mēs varētu tos
uzņemt kvalitatīvi,” skaidro koncertzāles vadītāja.

Kaut arī “Lielā
dzintara” projektā nav atvēlēta speciāla vieta izstāžu zālei, jau agrāk ir
izskanējis, ka nama telpās būs vieta arī mākslai. Dažādas izstādes paredzēts
rīkot regulāri. “No nākamā gada ik ceturksni vai biežāk būs izstādes,”
atklāj B. Bože un norāda, ka galvenokārt tā būs laikmetīgā māksla. Pašlaik
zināms, ka janvārī atvērs laikmetīgās mākslas izstādi “Dzīres” ar
mākslinieku Gļeba Panteļejeva, Andra Eglīša, Olgas Šilovas un Aigara Bikšes
darbiem.

Notiek sarunas ar tādiem
māksliniekiem kā Džemma Skulme, Juris Dimiters un citi par viņu darbu
eksponēšanu. Taču gleznas esot pēdējā no mākslas formām, ko “Dzintarā”
varēs izstādīt, jo sienas tam nav paredzētas. Kādās vietās vai telpās māksla
tiks eksponēta, vēl netiek atklāts, B. Bože vien ieintriģē: “Redzam,
ka izstāžu vietas šajā mājā ir vairākas. Es tās neatklāšu, būs jānāk un
jāskatās.”

Strādā pie atlaidēm

Vizuālo mākslu varēs baudīt
bez maksas, bet koncertu, izrāžu un līdzīgu sarīkojumu akustiskajās zālēs un uz
eksperimentālās skatuves biļešu cenas gan esošos, gan potenciālos apmeklētājus
stipri mulsināja. “Iespaids, ka cenas ir ļoti augstas, varētu būt radies
tāpēc, ka atklāšanas ciklā bija pasākumi ar izcilu zvaigžņu piedalīšanos un
cenas griesti bija Liepājai neierasti augsti,” skaidro B. Bože.
“Tomēr mēs ļoti rūpējamies, lai demokrātisko cenu segmentā (ap 20 eiro)
būtu plaša pieejamība un to varētu atļauties iespējami liels cilvēku
loks.”

Koncertzāles vadītāja
uzsver, ka līdz šim Liepājā līdzīga mēroga zvaigznes piedalījušas tikai atsevišķu
festivālu programmās, tāpēc cenas varētu mulsināt. Jāpiebilst, ka salīdzinājumā
ar operas zvaigznes Elīnas Garančas koncertu Latvijas Nacionālajā operā un
baletā, uz kuru dārgākās biļetes maksāja 300 eiro un uz kuru biļetes vairs nav
pieejamas, Marinas Rebekas koncerta dārgākās biļetes 75 eiro “Lielajā
dzintarā” vairs nešķiet dārgi. Tāda cena bijusi iespējama ar jau minēto KM
dotāciju.

“Es tāpat pārdzīvoju
par biļešu politiku, ja kāds nevar atļauties atnākt uz pasākumu. Gribētu, ka
tās visas maksātu piecus līdz desmit eiro. Bet reizē tā ir arī necieņa pret
mākslinieku, ja uz viņa koncertu var nākt par pieciem eiro,” uzskata
B. Bože. “Tas ir uztveres jautājums – cik esam gatavi maksāt. Bet,
protams, koncertzāles uzdevums ir panākt, lai arī uz A klases māksliniekiem
piedāvājums būtu fleksibls.” Pašlaik tiek strādāts pie grupu un ģimeņu
atlaidēm. Koncertzāles vadītāja piebilst, ka “Lielā dzintara”
organizētajiem pasākumiem cenas turpmāk tiks noteiktas pēc mākslinieku reitinga
un atpazīstamības, savukārt ārējie producenti paši nosaka savu pasākumu biļešu
cenu.

Lai skepsi nomainītu
gandarījums

Nereti ir izskanējis, ka
“Lielais dzintars” nebūs tikai Kurzemes reģiona koncertzāle, bet tās
mērķauditorija ir visa Latvija un arī interesenti ārpus tās robežām. “Šobrīd
vēl ir tā fāze, kad maksimālā uzmanība jāvelta vietējam tirgum. Līdzās
mārketinga aktivitātēm, ko atļauj budžets, lielu atspaidu sniedz mutvārdos
nodotā informācija. Šim nolūkam palīdz tieši starptautiski pazīstamu
mākslinieku piesaiste,” stāsta koncertzāles vadītāja. “2016. gada
plānā ir soli pa solim strādāt pie publicitātes arī Baltijas un Eiropas mērogā.
Šis process prasa laiku, un, lai iegūtu vēlamo rezultātu, ir jāstrādā
neatlaidīgi.”

Daži soļi atpazīstamībā
ārpus Latvijas jau esot sperti. Piemēram, novembra sākumā par “Lielo
dzintaru” rakstīja prestižs interjera un arhitektūras izdevums
“Wallpaper”, savukārt tūrisma operatora “Russian aeroflot”
izdevums “Aeroflot style” informāciju par Liepājas koncertzāli
iekļaus decembra izdevumā.

“Vēlētos, ka ikviens liepājnieks un reģiona
iedzīvotājs “Lielajā dzintarā” spētu atrast pasākumu, ko vēlas un pēc
savas rocības spēj apmeklēt, un lai saturs būtu tāds, kas pamudina viņu
atgriezties. Lai liepājnieki sāktu lepoties ar “Dzintaru“. Lai
pašlaik valdošo skepsi nomainītu gandarījums,” uz nākotnes vīziju norāda
B. Bože. Un piebilst: “Tas noteikti ir ilgtermiņa darbs. Nākotnes
darbam “Lielā dzintara” komandai jaudas, pieredzes un prasmju
pietiek, ātrumu kāpināsim un muskuļus audzēsim līdz ar pieredzi.”