Šodien, 10.jūlijā, pulksten 17 Liepājas muzejā notiks starptautiskā
fotomākslinieka un Liepājas Tautas fotostudijas ilggadējā dalībnieka  Pētera Jaunzema (EFIAP) fotogrāfiju grāmatas ”Piemares
īstenieki”  atvēršana. Grezno  izdevumu lieliski  papildina septiņas bīnumjaukas rakstnieka
Ērika Kūļa epifānijas. Pulcinot vienkopus vecos jūrasbraucējus un  zvejniekus, šis sarīkojums ievadīs Jūras
svētku svinības Liepājā, portālam pastāstīja Liepājas SEZ sabiedrisko attiecību
speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

”Pārlūkojot, sakārtojot un digitalizējot savas piecdesmit gadus
ilgās fotogrāfiskās darbības laikā uzņemto melnbalto negatīvu arhīvu
pārliecinājos, ka tur glabājas simtiem attēlu, kas stāsta par
Dienvidkurzemes  zvejniekiem, viņu
skaudro un reizē aizraujošo darbu, par ierašām un tradīcijām, par bezbēdīgām
izdarībām svētku reizēs. Mazas ainiņas no Kuršu krasta ļaužu dzīves. Raksturīgi
portreti un izteiksmīgi  atskati  par smago  
soli, par sāļo gājumu.  Laiks  ir teicis savu vārdu.  Ikdienā 
tvertās  ainas nule  izskatās kā aizgājušā laikmeta apzīmogotas. Nevienā
intonācijā  tās nav novecojušas,  taču, 
gadiem ejot, attēlos iezīmējušās nezūdošas vērtības.  Lai tās saglabātu  nākamajām 
paaudzēm,  pirms pāris  gadiem radās 
doma  bildes apkopot grāmatā.
Attēlu  bija daudz. Tādēļ   nācās nežēlīgi  izlemt, 
ko izmantot grāmatā  un no kā  atteikties. 
Tas  tiešām  nebija vienkāršs, taču ļoti  aizraujošs darbs,  kas saistījās ar atmiņām,  ļāva 
atkalredzēties ar   lieliskiem
cilvēkiem un  sirdij tuviem draugiem,
kurus vienmēr esmu augstu vērtējis un 
apbrīnojis.  Biju priecīgs un
pateicīgs, ka  sadarboties ar  mani  
grāmatas  veidošanā  piekrita 
projekta vadītāja Ieva Leimane, 
rakstnieks  Ēriks Kūlis,
datormāksliniece  Maruta Bože,  pieredzējušais kapteinis Ziedonis Balčus,
zivju pētnieks  Ēvalds Urtāns, kā arī
fotomeistari Varis Sants un Valdis Brauns. 
Tagad, kad darbs  ir galā, varam
vērtēt, kas no tā visa mums ir sanācis,” saka fotomākslinieks.

”Piemares īstenieki” ir poētisks vēstījums par  Kuršu krasta zvejnieku, zivju krājumu  pavairotāju un zivju  audzētāju darbību  periodā no aizvadītā  gadsimteņa septiņdesmito gadu sākuma  līdz Latvijas iestājai Eiropas Savienībā. Tas
bija skarbs, pretrunīgs, spilgtiem notikumiem un atgadījumiem piesātināts
laikposms, kurš tieši un jēgpilni atspoguļojas 
grāmatā iekļautajās fotogrāfijās. 
Padomju gados pieeja jūrai bija stingri ierobežota.  Lai jūrmalu 
neapmeklētu ļaudis, automātiskiem ieročiem bruņojušies robežsargi
liedagu katru vakaru uzecēja. Tos, kas 
uzdrīkstējās  šķērsot aizliegto
joslu, sodīja. Fotogrāmatā   redzamas  zvejas laivas, ko čekisti ar traktoriem
savilka piekrastes mežā pie Sīkragciema, lai tās tur satrūdētu un zvejnieki uz
visiem laikiem aizmirstu par jūru.

Tomēr okupācijas vara mērķi nesasniedza. Par spīti šķēršļiem
zvejnieki noturējās savā arodā. Spēku tiem deva no senčiem mantotais  stingrais mugurkauls, kas  nelocījās svešzemnieku priekšā. Kuršu krasta
zvejnieki cēla ne tikai brangus lomus, tie prata saglabāt  senču tradīcijas. Viņi zvejoja ne tikai  jūras piekrastē,  ezeros un upēs, bet  cēla brangus 
lomus visā Baltijas jūrā, kā arī 
devās  uz Atlantijas  un citiem okeāniem. Īpašu azartu un
cerīgumu  zvejnieki pieredzēja Atmodas
gados, kad Latvija atguva valstisko neatkarību un virs zvejas  laivām un kuģiem atkal brīvi  plīvoja sarkanbaltssarkanie karodziņi.

Fotogrāfiju grāmata ir autoru veltījums mīļajai Dievzemītei,
Liepājai un visiem Kuršu krasta ļaudīm. Tās izdošanu atbalstīja Zivju fonds,
Liepājas pilsētas pašvaldības  iestāde ”Kultūras
pārvalde”, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvalde,  a/s ”Kursa” un biedrība ”Latvijas Zvejas
produktu ražotāju grupa”, SIA ”LATIO”, SIA ”Edo Consult”,  kā arī Pāvilostas, Grobiņas, Rucavas un Nīcas
novadu domes.