Liepājā ir dzimusi ideja atjaunot Latvijas Rakstnieku savienības nodaļu. Jau notikušas vairākas sanāksmes, kurās piedalījušies gan literāti, gan pilsētas Kultūras pārvaldes speciālisti. “Kultūras Pulsu” interesēja gan mūspuses literātu iekļaušanās šajā rakstniekus apvienojošajā organizācijā, kā arī pašu literātu domas un spriedumi par to, ko viņiem dod Rakstnieku savienības nodaļa un ko viņi var dot tai.

Projekti, tikšanās, sadarbība – ne tikai galvaspilsētā

Sandra Vensko ir apņēmības pilna būt par mūspuses literātu interešu pārstāvētāju Latvijas mērogā. Viņa pārstāvēja Liepājas profesionālo rakstnieku kopu Rīgā, J.Misiņa bibliotēkā notikušajā Latvijas Rakstnieku savienības gada pilnsapulcē. 

S.Vensko pastāstīja, ka Rakstnieku savienību pēc pārvēlēšanas turpina vadīt Ieva Kolmane. Jaunās valdes sastāvā ir dzejnieki, dramaturgi, rakstnieki – Līvija Akurātere, Jānis Jurkāns, Ronalds Briedis, Aivars Eipurs un citi labi pazīstami un ar Liepājas aktivitātēm saistīti literāti. Arī Revīzijas komisiju veido visnotaļ zināmi cilvēki, arī Dramaturgu ģildes vadītājs Dainis Grīnvalds.

“Ne velti pieminu šos cilvēkus, jo ar katru no viņiem rakstošajiem liepājniekiem izveidojusies gan informatīva rakstura, gan projektu līmeņa sadarbība. Sadarbojoties mūsu jaunieši no “Dzejnieka namiņa” un rajona Radošās apvienības autori guvuši ne vien praktisku, bet arī vērtīgu literāro pieredzi, piedalījušies Rīgas sarīkojumos,” pastāstīja S.Vensko un papildināja, ka šogad vairāki jaunie autori atkal guvuši konsultantu atzinību. Dzejnieks A.Eipurs ielūdzis jau konkrētus jaunos Liepājas autorus darboties vasaras nometnē “Aicinājums”. Tāpat liepājnieki gūst ierosmi no Rīgā esošo literātu aktivitātēm. Ēriks Hānbergs bija ierosinātājs Egona Līva kopoto rakstu izdošanai. Sandra Vensko izdomāja, ar ko mēs sliktāki, un bija idejas autore Olafa Gūtmaņa “Rakstu” četru krājumu izdošanai.

Rīgā un arī Liepājā kā izbraukuma sesijas notika un notiks R.Brieža un liepājnieku kūrētie Rakstnieku savienības un Latvijas Universitātes kopīgi veidotās kultūras programmas pasākumi. Ceļā uz profesionāla rakstnieka statusu jaunākās un vidējās paaudzes literāti turpinās mācības “Literārā akadēmijā”.

Mērķprogrammas, ko izstrādā Latvijas Rakstnieku savienība, ir vērā ņemams kultūras pienesums ne tikai galvaspilsētas autoriem, tās lietderīgums atspoguļojas arī reģionos, uzskata liepājniece. Šobrīd plecu pie pleca ar Rīgas kolēģiem notiek gan jauno autoru dzejas lasījumi un konsultācijas Karostā, gan Dzejas dienu sarīkojumi Liepājā nav iedomājami bez interesantiem viesiem no galvaspilsētas. Dažādu jaunu projektu tapšana notiek, savstarpēji izrunājot konkrētas lietas gan Rīgā, gan Liepājā. “Šobrīd rakstnieku komunicēšanās notiek intensīvāk kā jebkad, jo pieejamie elektroniskie mediji un savienības jaunizveidotā mājaslapa ir ērts sazināšanās veids, un katrs vērā ņemams pasākums rod atbalsi dažādās brīvi pieejamās preses relīzēs,” sacīja S.Vensko. “Rakstnieku savienības sāpīgs moments šobrīd ir finanšu trūkums – savulaik savienības lepnums – gleznas, kas piederējušas mūsu organizācijai, ir pārdotas un nu atrodas uzņēmēja Raimonda Gerkena īpašumā. Var teikt arī tā, viena no prestižākajām kultūrveicinošajām organizācijām, kura savulaik apdzīvoja lepno Benjamiņa namu, šobrīd ir spiesta izdzīvot ar tiem finanšu līdzekļiem, kādus pati spējīga sev sarūpēt. Tāpēc runāts tika gan par izdevējdarbību peļņas nolūkos, gan Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu, starptautisko rakstnieku nama Ventspilī un Rakstnieku mājas Jūrmalā lietderīgu izmantošanu. Rakstnieku rindās atkal uzņemti jauni, talantīgi ļaudis, liepājniekiem jau pazīstama iepriekšējo gadu Dzejas dienu viešņa, autore Ērika Bērziņa, kā arī bijusī liepājniece Monika Zīle.”

Tas jādara pašiem!

“Mūsdienīgs literāts nav iedomājams kā šauri novadniecisks, sava lokālpatriotisma pārņemts, bieži vien nevarīgu vārdu savirknējumu autors. Literāts šodien rada literatūru Latvijai un strādā ar projektiem, kā radošs cilvēks mīl klusumu un grib, lai lasītāji to lutina. Reālā situācija rāda, ka Rakstnieku savienība gan piedāvā iespēju strādāt savos radošajos namos, gan rosina kopīgiem spēkiem meklēt risinājumu, kā rast saikni ar Kultūras un Izglītības ministrijām. Mūsdienu laiks ir parādījis, ka rakstīt savam priekam rakstnieks nevar atļauties, ir jāstrādā un pašiem jārada kultūrpolitika tur, kur dzīvojam. Liepājnieki to šobrīd aktīvi dara, izdodot grāmatas, rakstot klasisku, modernu dzeju un prozu, cienot jaunākos kolēģus un rosinot tos aktīvi iekļauties kultūras apritē,” uzskata S.Vensko. Viņa atcerējās: “Kad mēs, liepājnieki, nācām klajā ar ideju dibināt Rakstnieku savienības nodaļu, reakcija bija dažāda. No pārsteiguma līdz pat tādam kā izbrīnam, ko tad jūs, vai atdalīties gribat?”

Bet uz to liepājniekus mudināja dažāda veida aktivitātes un tas, ka saskatīja pilsētas pašvaldības ieinteresētību un atbalstu, kas izpaužas gan grāmatu izdošanā, gan sarīkojumu rīkošanā.

Kas tad cits to darīs, ja ne mēs paši, to ir sapratuši Liepājas literāti, domājot par tālākiem darbības virzieniem. Un tie ir gan jaunu kontaktu veidošana, gan veco atjaunošana, kā, piemēram, kādreiz tik populāro sadarbību ar kaimiņvalsts – Klaipēdas literātiem Lietuvā. Bet jebkura veida darbība prasa pamatīgu darbu un, protams, arī finanses.

Profesionālisma latiņa ir augsta

“Liepājā jau ir bijusi Rakstnieku savienības nodaļa,” atcerējās Rakstnieku savienības biedrs, dzejnieks Olafs Gūtmanis. Viņš pastāstīja, ka savulaik, pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, viņš bija šīs nodaļas vadītājs, viņam maksāja algu, bija ierādītas telpas toreizējā Skolotāju namā. Pie Olafa Gūtmaņa nāca pazīstami literāti, iesācēji, dzejas mīļotāji, viņš sniedza konsultācijas.

“Tagad laiki un nodaļas uzdevumi ir mainījušies,” sacīja rakstnieks. “Domāju, ka Rakstnieku savienības nodaļa varētu daudz ko dot pilsētas literārās dzīves organizēšanā, kā arī sakaru veidošanā gan ar citiem Latvijas rakstniekiem, gan ārpus valsts robežām, arī Dzejas dienu rīkošanā un literāra izdevuma veidošanā. Patīkami, ka mūs atbalsta pilsētas pašvaldība. Tāda veida darbība prasa līdzekļu piesaisti, ko varētu veikt nodaļa. Atbalstu Sandras Vensko kandidatūru, viņa ir enerģiska, saprotoša, darbīga un daudz ko varētu paveikt nodaļas vadītājas amatā.”

Rakstnieku savienības priekšsēdētāja Ieva Kolmane atzina, ka viņa Liepājas puses literātu aktivitātes vērtē pozitīvi, un ir priecīga, ka notiek tāda darbības decentralizācija, ka cītīgi strādā arī Latvijas novadu un pilsētu rakstnieki un dzejnieki.

“Liepājas nodaļas izveide pavērs jaunas darbības iespējas ārpus Rīgas, bez tam Savienības statūtos ir paredzēta filiāļu veidošana, tā kā nekādu šķēršļu tādā plāksnē nevarētu būt. Un es ceru, ka liepājnieku iniciatīva aktivizēs arī citu pilsētu un rajonu literātus,” sacīja Ieva Kolmane.

Kultūras pārvalde bija Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas atjaunošanas idejas iniciatore. Kā sacīja Pilsētas domes Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna, pilsētā ir nepieciešama profesionāla organizācija, ar kuras biedriem un vadītāju risināt ar rakstniecību un literātiem saistītus jautājumus.

“Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas uzdevums ir piesaistīt jaunus radošus cilvēkus, viņus atbalstīt. Mums ir seši Rakstnieku savienības biedri, un viņu profesionālisms rosina jaunos cilvēkus savu radošo latiņu pacelt augstāk. Tāpat nodaļas ieteikums noderēs, lemjot gan par atbalstu grāmatu izdošanā, gan par radošajiem sarīkojumiem un pieredzes apmaiņas braucieniem pie kaimiņvalstu literātiem,” sacīja L.Vīksna.

Daina Meistere,

Jauna grāmata ir svētki kā autoram, tā lasītājiem. Olafa Gūtmaņa “Rakstu” 2.sējuma atvēršanas svētkos – apsveicējs Teodors Eniņš, Sandra Vensko, rakstu autors un domes priekšsēdētāja pirmā vietniece Silva Golde.