Ceturtdiena, 4. jūnijs Sindija, Sintija, Elfrīda
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vai “humpalai” ir saistība ar kultūru?

Vai “humpalai” ir saistība ar kultūru?
17.08.2011 12:15

Atslēgvārdi

Ko par sabiedrību stāsta lietoto preču veikali, kas arī Liepājā rodas cits aiz cita? Vai tikai par to, ka sabiedrība ir nabadzīga? Jā, tas ir ļoti būtisks aspekts. Taču ne vienīgais.

Ir cilvēki, kas šajā tendencē saredz gan zaļas dzīvošanas ideju, gan šādā veidā izteiktu vajadzību atgriezties pie laika pārbaudītā aizvien jaunu un jaunu lietu un iespaidu grābšanas vietā.

Dārzeņi ir dziļāk telpās

Tas saucas vienkārši “Veikals” un atrodas Rīgas ielā. Koka māja, uz lieveņa puķupods. Un man ir skaidrs, ka tas ir tieši lietotu mantu, nevis jebkā cita veikals – tieši tie un nevis, piemēram, svaigas maizes vai grāmatu veikali tagad ir mazumtirdzniecības jomas pirmrindnieki. Tā patiešām izrādās. Maksādama 70 santīmu par piespraudi ķirzakas formā – hei, bet kas tas par materiālu, taču ne sudrabs?! – domās piezīmēju, ka šis ir no interesantajiem. Pārdevēja stāsta, ka apkārtnes bērni te reizēm nāk vienkārši paspēlēties ar rotaļlietām.

Par humpaliņu pārtapusi vieta, ko ļaudis vēl atceras kā grāmatnīcu. Lietotas drēbes un apavus pārdod kādreizējās ēdnīcas telpās, pat nosaukums tas pats. “Antikvārs. Dārzeņi. Pārtika” – dārzeņi un pārtika dziļākās telpās, priekšplānā ir vecas lietas. Saimniece stāsta: būšot vēl, sortiments iešot plašumā, šī pagaidām tikai vienas ģimenes kolekcija. Vecas mēbeles, karotes, padomju laika regālijas. Ja raktu, gan jau kaut ko izraktu, bet diez vai lielas vērtības.

Ar pildspalvu uz dēļa ieskrāpēts “Komisijas veikals”, iekšā apmēram tā, it kā kāds izpārdotu savu gadu desmitos krāto mantību un pieķertu šo to vēl no kaimiņa klāt.

Ar dizainu te neaizraujas

Dažam neizdodas. Tikai īsu laiku pastāvēja veikaliņš “Viesistaba” Pasta ielā. Arī tur grāmatu plaukta saturs bija atceļojis no kādas kundzes bibliotēkas.  Sākot no Latvijas laiku Brēma “Dzīvnieku pasaules” izdevuma, beidzot ar Aleksandras Mariņinas detektīviem krievu valodā. Bet tur bija vēl diezgan daudz kā, gan jauna, gan lietota. Jaunas gleznas ar ainavām un lietotas koka rotaļlietas, piemēram. Labas lietas labiem cilvēkiem – tāds aicinājums bija veikala logā – laikam nebija īsti pieprasītas. Un veikaliņu slēdza, nepiepildīta tā arī palika saimnieces doma turpat veikalā varbūt ierīkot šaha spēlētāju un grāmatu lasītāju stūrīti.

Tagad tāds ideālistu veikaliņš varētu būt “Otrās elpas” tīkla pārstāvis Liepājā – tas ir labdarības viekalu tīkls. Tas ir vēl viens īpatns akcents Graudu ielā. Vēl ap pēdējo gadsimtu miju tā bija rosīga tirdzniecības iela, nu pa daļai kļuvusi par lietotu mantu veikalu rindu. Kādi divi jau paspējuši beigt pastāvēt. Tikmēr apavu veikals pievedumu dienās aizvien ir piebāzts. No lietota peldkostīma līdz lietotam ritenim – to visu var Graudu ielā nopirkt.

Veikalu turētāji ar interjeru un eksterjeru gan pārāk neaizraujas. Piemēram, “Veloribā”, kur lietotie Holandes riteņi, ir tās pašas neērtās durvis, kas tur bija vēl kafejnīcas “Nīca” laikos pirms gadiem desmit, tā pati krāsniņa, tik nu jau norūsējusi, un flīzes. Kam gan dizains lietotu preču pārdotavai? Pietiek ar lietotu telpu. Vai ar unificētu plašumu un pakaramo rindām, kā “Degās” vai “R.D.A”.

Tāpēc man tā iekrita acīs puķupods uz lievenīša Rīgas ielā.

Meitai kleitas vairs nevajag

Humpaļu kultūra dažādos aspektos – tas būtu pētīšanas vērts temats, piekrīt māksliniece un kultūras pētniece Signe Pucena. 

Piemēram, kāpēc pret lietotas mašīnas pirkšanu cilvēkiem ir daudz mazāk aizspriedumu nekā pret lietotu drēbju iegādi. Varbūt tās ir tradīcijas, kas liek taupīt un sataupīt. Kādreiz mammas taupīja kleitas meitām, viena paaudze nodeva mantas nākamajai. Tagad tas vairs nav vajadzīgs, arī tāpēc, ka meita mātes kleitas, visticamāk, ne par ko nevilks. Bet second hand veikalā pie vajadzības nepieciešamo atradīs. Mainās attieksme pret lietām kopumā.

Dzīve un lietu aprite iet uz priekšu aizvien ātrāk, un nav vairs lietā tās vērtības, kas bija senāk.

Tiesa gan, “Chanel” kostīmiņš gan varētu būt lieta, ko pārmantot paaudzēm, jo tā siluets tomēr ir gandrīz mūžīga vērtība. Īpaši, ja par mazu naudu tas atrasts humpalā. Lielākajai daļai pircēju droši vien ir stāsti par pērlēm, kas atrastas drēbju kaudzēs.

Pirka arī pirms krīzes

Vai nabadzība ir vienīgais iemesls, kāpēc lietoto preču pie mums ir tik daudz? Ekonomiskie apsvērumi ir būtiski, bet tie nav vienīgie, uzskata Signe Pucena.

Un tā nav tikai pēcpadomju telpas specifika. Krāmu veikaliņi ir gan Stokholmā, gan Briselē, gan citur. Un arī citur pasaulē cilvēki mēdz pirkt lietotas drēbes. Turklāt mākslinieki mēdz izmantot lietoto apģērbu ar zīmolu, lai to pēc tam uzlabotu, padarītu interesantāku un tirgotu atkal tālāk.

Arī tā sauktajos pirmskrīzes laikos ļaudis devās uz second hand jeb otro roku veikaliem, lai gan daudz vairāk varēja atļauties nopirkt jaunu apģērbu. Tad jo īpaši viņi tur meklēja oriģinālus un kolorītus tērpus. “Var uzposties, katrai dienai atrast kaut ko savu,” nosmejas māksliniece.

Latvijas problēma vēl ir arī tā, ka trūkst demokrātisku labu apģērbu veikalu tīklu, tādu kā “H&M”, uzskata Signe Pucena. Tāpēc, ja cilvēkam jāizvēlas starp Polijas, Turcijas, Ķīnas zemo kvalitāti tirgū un lietotu, bet labu kvalitāti humpalā, būtu tikai prātīgi ņemt otro. Arī tāpēc, lai šajās zemēs nebūtu nepārtraukti jāražo, tērējot resursus un postot vidi. Vai vienmēr vajag tikai jaunu un jaunu? Varbūt labāk ņemt to, ko kāds jau vienreiz uztaisījis.

Plaukti grāmatām un mūzikai

Arī tāpēc izvēlēsies, ka plašā apģērba un apavu pieejamība ielas padara krāsainākas – aizvien vairāk ļaužu var atļauties labi un interesanti ģērbties.

Antropoloģe Aivita Putniņa jau iepriekš laikrakstam “Kurzemes Vārds” teikusi, ka lietoto preču veikalus neizvēlas tikai naudas dēļ. Arī Rietumos apģērbs daudziem nav tā lieta, kurai būtu jātērē daudz naudas. No lēti iegūtām drēbēm turklāt vieglāk ir šķirties. Ir mainījusies attieksme pret apģērbu, un rodas citas prasības – jauna birka vairs nav tik svarīga, bet nozīmīga kļūst drēbju kvalitāte un ērtums.

Lietotu mantu maisos, kas ceļo uz Latviju no attīstītās Eiropas, aizvien biežāk nokļūst arī grāmatas, mūzikas un filmu diski. Tiem jau iekārto atsevišķus plauktus, jo novērots, ka interese ir. Tā ir vēl viena pievienotā vērtība, runājot par to, vai humpalas un kultūra kādā punktā saskaras.

Uzziņai 

 Humpalas, humpaliņa – folklorizējušies un dziļi iesakņojušies sarunvalodas jēdzieni, kas nāk no 90. gadu sākuma. Vispirms to pilnā vārdā dēvēja par humanitāro palīdzību, tad valodnieki to izlaboja uz “humāno palīdzību”.

 Visdažādāko humāno palīdzību – gan pārtikas, gan medikamentu, gan apģērba veidā sniedz ārzemju valsts struktūras un dažādas sabiedriskās organizācijas.

 Tagad līdz ar pircējiem, kam lietoto preču veikali ir vienīgais finansiāli iespējamais risinājums, ir arī tādi, kam pērļu meklēšana šādos veikalos ir kļuvusi par hobiju.

 Eiropā ir veikalu tīkli, kas savāc jaunu un lietotu apģērbu pārdošanai – tā tas arī pēc tam nonāk Latvijā, kur tās iepērk mazumtirdzniecībai. Vēl viens ceļš ir veikalu tīkli, kas no zīmolu veikaliem savāc neizpārdoto produkciju, lai atbrīvotos vieta jaunās sezonas precei.

– Nozarei ir arī tumšā puse, kad Latvijā no Eiropas nonāk maisi ar apģērbu un citām lietām, ko eiropieši ziedojuši labdarībai un atstājuši noteiktās vietās, likumnepaklausīgi ļaudis tos vienkārši nočiepj, lai pēc tam pārdotu.

Dina Belta,
 

Egona Zīverta foto

Lietotu mantu veikalos pircēji apzināti vai neapzināti meklē arī kvalitāti un stabilitāti. Laikā, kad, piemēram, mobilais telefons fiziski nespēj kalpot ilgāk par pāris gadiem, var ieinteresēt lietas, kas kādam jau piederējušas un vēl gatavas pāriet jaunās rokās.

Lietotu preču veikali ienāk vietās, kuras bijuši spiesti atstāt to iepriekšējie saimnieki. Bieži vien – cik viegli ienākuši, tik viegli arī no tām aiziet. Tāpat kā pašas lietotās mantas – lēti un viegli. Un Liepājas ielas kļūst skumji tukšas.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz