Sestdiena, 24. oktobris Renāte, Modrīte, Mudrīte
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vakars kopā ar “knaušiem” un kino klasiku

Vakars kopā ar “knaušiem” un kino klasiku
24.06.2007 13:48

0

Atslēgvārdi

Silts ceturtdienas vakars. Koncertdārzs “Pūt, vējiņi!”. Knauši. Alus. Frī kartupelīši ar majonēzi. Sarkana svece uz galda. Mazliet kodīgi dūmi no blakussēdētāja cigaretes. “Cēzars Caune!” savā ironiskajā tonī iesaucas Eduards Pāvuls. Ir pirmais brīvdabas kino vakars, un rāda “Cepli”. Šādu ceturtdienas vakaru ar latviešu kino klasiku šovasar Liepājā būs vismaz desmit.

Filmas vien neiet skatīties

Šis ir otrais gads, kad Aivis Neimanis Liepājā organizē brīvdabas kino vakarus. Pērn viņš darbojies viens, ar kādu Rīgas firmas vārdu. “Darīju visu, sākot no tā, ka flaierus vajag izdrukāt, beidzot ar to, ka ekrāns jāuzliek,” atceras A.Neimanis. Šogad ap sevi sapulcinājis vēl bariņu entuziastu un Liepājā nodibinājis uzņēmumu SIA “Appart”.

“Ideja nokrita no zila gaisa, goda vārds,” par pirmsākumiem saka A.Neimanis un piebilst, ka tas bijis pirms gadiem pieciem un nav dzirdējis, ka jebkad iepriekš Liepājā kas tāds būtu bijis. Brīvdabas kino vēsturiski nāk no ASV, kur 30.gados radās drive-in. A.Neimanis apgalvo, ka ideju no amerikāņiem nav pārņēmis. Parkā atpūties un iedomājies – ja tagad pamanītu, ka tiek rādīts kino, gribētu piesēst, paskatīties. “Kāds uzpīpē, kāds iedzer alu, kāds vienkārši parunājas ar pazīstamiem cilvēkiem. Pilnīgi brīvi lai būtu,” toreiz iecerējis A.Neimanis. Un tā arī notiek. No seansa sākuma līdz beigām aptuveni trīs stundu garumā nosēž tikai retais. Cilvēku plūsma ir liela. Vidēji vienā vakarā, kā rāda arī pagājušā gada pieredze, brīvdabas kino apmeklē 200–400 cilvēku.

Koncertdārza “Pūt, vējiņi!” apsaimniekotāja SIA “Liepājas Sporta un kultūras pils” valdes locekle Dace Gruntmane piekrīt, ka brīvdabas kinoseansus lielākoties apmeklē jaunieši, un novērojusi, ka viņi nāk nevis tusēt, bet skatās filmas. Protams, ir arī tusiņu lietas, bet tas nav noteicošais.

“Tas mazāk ir kino, vairāk – tusiņš. Sarunas, tikšanās ar draugiem, kino ir mazliet pakārtots,” atzīst Liepājas Pedagoģijas akadēmijas projektu vadītājs Atis Egliņš-Eglītis. “Taču kino nav atvirzīts pavisam otrajā plānā, vienkārši – tikai tā dēļ vien neeju. Vietas izvēle ir laba – prom no pilsētas burzmas. Ja apnīk, ir parks, jūra, kur atpūsties, pastaigāties.”

Gribētu redzēt kādu mūziklu

Tā kā paralēli filmu vērošanai notiek sarunas ar draugiem un citas aktivitātes, repertuārā iekļautas labi zināmas kinolentes, lai sižetam var pieslēgties jebkurā brīdī – “Ceplis”, “Pie bagātās kundzes”, “Cilvēka bērns”, “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, “Zvejnieka dēls”, “Mans draugs nenopietns cilvēks” un cita latviešu kino klasika, arī multiplikācijas filmas “Fantadroms”, “Zaķīšu pirtiņa”, “Spēlēju, dancoju”. Vēl tiek solīta dokumentālā filma “Svētku anatomija”. “Mēs nerādīsim tādas filmas, kas vairāk ir barība dvēselei,” apgalvo A.Neimanis, tomēr pieļauj, ka varētu demonstrēt arī kādu labu ārzemju mazbudžeta filmu.

Nepieciešamību rādīt šāda veida kino apliecina arī skatītāju gaume. “Gribētu Liepājā redzēt Eiropas mākslas kino. Daudz labu filmu līdz mums nenonāk, kaut festivālos tām bijuši labi panākumi, iegūtas balvas. Vēl kādu mūziklu labprāt noskatītos – “Mūzikas skaņas”, “Operas spoku”. Tikai ne bojevikus un komerciālās filmas,” vēlmes klāsta A.Egliņš-Egītis. Viņš gan atzīst, ka arī latviešu kino klasika patīk: “”Limuzīnam Jāņu nakts krāsā” pagājušajā gadā visu laiku runājām līdzi citātus.”

Lai gan šīs sezonas programma ir izveidota, A.Neimanis norāda, ka vēl iespējamas izmaiņas gan datumos, kad vienu vai otru kinolenti rādīs, gan pašā repertuārā. Tomēr ne reizi vien pēc seansa dzirdēts jautājums – kas būs skatāms nākamreiz? “Reklāmas lietas ir padārgas,” pamato D.Gruntmane. Tomēr organizatori sola dažas dienas pirms iknedēļas seansa dalīt flaierīšus ar programmu visam mēnesim.

Kinovakaru apmeklētāji lielākoties ir tīņi un jaunieši līdz gadiem 25, daudzi no viņiem izrādītās filmas redz pirmo reizi. “Televīzijā viņi diez vai skatītos klasiku, kas patiesībā ir jāzina katram. Seansiem ir arī kultūrizglītojoša funkcija,” spriež D.Gruntmane. Tomēr A.Neimanis neuzskata, ka ir uzņēmies izglītotāja lomu: “Katram sava dzīve, gudra galva, lai domā, ko grib redzēt, kas interesē. Es daru to, kas man patīk. Gribu parādīt no savas puses, ar ko esmu izaudzis, ko esmu redzējis.” Un viņam nemaz nešķiet savādi, ka ir jaunieši, kuri vēl nekad nav redzējuši, teiksim, “Limuzīnu“: “Tikpat labi kāds var brīnīties, ka es nezinu tādu un tādu vecu mūziku, kas varbūt ir leģenda. Ir krasa atšķirība starp deviņdesmito gadu sākuma jauniešiem un tiem, kam tagad ir padsmit – kādu latviešu kultūras jomu katrs pārzina vai nepārzina.”

Ieejas maksas nekad nebūs

Lai gan seansi ir bezmaksas, brīvdabas kino vakaros cilvēku nav tik daudz, ka “Pūt, vējiņi!” būtu stāvgrūdām pilni. “Liepājnieki nenovērtē lietas, kas viņiem tiek piedāvātas par velti. Ieejas maksa it kā dod pievienoto vērtību, taču patiesībā tā nav,” uzskata A.Egliņš-Eglītis un domā – ja būtu jāsamaksā kaut 50 santīmu, cilvēku būtu vairāk. Taču A.Neimanis uzsver: “Tas nav peļņas avots. Nekādu reklāmas paužu tur nebūs. Tad zudīs tā īpašā sajūta. Un es neesmu no tiem sargsuņiem, kas apvilks lenti un sargās, lai kāds neiekāpj par velti. Tik liela auditorija, cik ir tagad, ir pietiekami. Ja būs vairāk, tad jau sāksies tirgus.”

Finansējumu – aptuveni 400 latu par katru seansu – dod Liepājas dome. Kafejnīca “Balta bize”, kura apgādā kino skatītājus ar uzkodām un atspirdzinājumiem, palīdz segt reklāmas izdevumus. Nākamgad iecerēts piesaistīt kādu ģenerālsponsoru. Ar laiku varētu tikt piedāvātas papildu izklaides iespējas, kas gan neaizēnotu galveno – kino.

Seansi jūnijā sākas ap pulksten 22. Ne viens vien dzirdēts gaužamies, ka tas ir par vēlu, jo nevar aiziet kopā ar bērniem un pašiem arī laikus jāiet gulēt, jo nākamā ir darbdiena. A.Neimanis skaidro, ka pavēlā vakara stunda izvēlēta tehnisku iemeslu dēļ – jāgaida tumsa, lai uz ekrāna vispār kaut ko varētu saskatīt. “Ja ir vairāk naudas, var iegādāties stiprāku projektoru un rādīt agrāk. Bet vai tas atmaksājas? Diez vai,” spriež SIA “Appart” vadītājs un sola, ka ar katru nākamo mēnesi seansi varētu sākties par pusstundu agrāk, jo pēc Jāņiem vakari atkal kļūst tumšāki. Šogad kinovakari iecerēti līdz pat 9.augustam. Tomēr, ja laika apstākļi ļaus, iespējams, termiņš tiks pagarināts līdz vasaras beigām. Pagājušogad tā arī bijis.

A.Egliņš-Eglītis uzskata, ka brīvdabas kino vakariem jākļūst par tradīciju.

Galvaspilsēta pasaka

Pagaidām Liepāja ir vienīgā vieta Latvijā, kur brīvdabas kino seansi notiek regulāri. Kas līdzīgs 2003. un 2004.gadā bijis Rīgā. Krasta ielā tika piedāvāta iespēja skatīties filmu, neizkāpjot no mašīnas, raksta ziņu aģentūra LETA. Attēls tika projicēts uz četrstāvu mājas lieluma 22 metrus plata un 13 metru augsta piepūšamā ekrāna. Seansa laikā tika piedāvāta iespēja veikt pasūtījumus pie viesmīles, kura strādā, braucot ar skrituļslidām. Brīvdabas kino piedāvāja SIA “Drive In”. Vēl pēc gada šādas izklaides iespējas vairs nebija.

Pērn uzņēmums iesniedza Rīgas domei projektu “Brīvdabas kino Vērmanes dārzā”, lūdzot 13 tūkstoš latu finansējumu, lai filmas pilsētas centrā varētu demonstrēt, nepieprasot ieejas maksu. Projekts gan atbilda Rīgas 2006. – 2012.gada attīstības programmas mērķim “Garīgi bagāta sabiedrība”, tomēr tika noraidīts.

Tajā pašā laikā 2006.gadā veiktā tirgus un sabiedriskās domas izpētes centra SKDS aptauja pierādījusi, ka lielākā daļa Rīgas iedzīvotāju – 81,3 procenti – atbalsta brīvdabas kino demonstrēšanu par pašvaldības līdzekļiem kādā no pilsētas parkiem.

Citur Latvijā brīvdabas kino līdz šim bijis kā viens no notikumiem pilsētas svētkos vai citos sarīkojumos. 

Izgudro jau pirms kara

Auto kino jeb drive-in tradīcijas uzplaukuma laiks bija ASV 50.gados. Drive-in kinoteātru vēstures mājaslapā www.driveintheater.com  teikts, ka šāda veida filmu demonstrēšanu izgudroja Ričards M.Hollingsheds. Tehniku viņš izstrādāja, savās mājās Ņūdžersijā, Tomasa avēnijā, pakarot palagu kā ekrānu dārzā un eksperimentējot. Pirmais brīvdabas kino seanss notika 1933.gada 6.jūnijā, kad izrādīja filmu “Wife Beware”.

Pēc Otrā pasaules kara drive-in kinoteātru skaits strauji palielinājās. 1948.gadā ASV to jau bija 820, dažos varēja novietot pat 400 mašīnu. Brīvdabas kinoteātri kļuva par atpūtas centriem, piedāvājot izbraucienus ar minivilcieniņiem, izjādes ar ponijiem, vizināšanos ar laivām, talantu šovus, minigolfu un dzīvnieku priekšnesumus. 50.gados daudzi kinoteātri bija atvērti jau trīs stundas pirms filmas sākuma, kas apmeklētājiem deva iespēju ņemt līdzi arī bērnus. Drive-in īpašnieki sāka piedāvāt arī pusdienas, ēdienkartē parasti iekļaujot ceptu cāli, sendvičus, hamburgerus, picu.

Taču 80.gados drive-in panīka, jo parādījās lielās kabeļtelevīziju kompānijas un kasešu videomagnetofoni. Brīvdabas kinoteātri Amerikā sāka atdzimt 90.gados. Tika uzstādīti ekrāni ar dažādām ekstrām. Šajā laikā drive-in tipa kino skatīšanās izplatījās arī okeāna otrā krastā. 1999.gadā viens tika atvērts Krievijā, vēl arī Spānijā un citās valstīs. 

Mūsdienās brīvdabas kinoteātri ārvalstīs kļuvuši par nozīmīgu izklaides industriju. Piemēram, Kanādas lielākas drive-in, kas atrodas Oukvillā, demonstrē multiplikācijas filmu “Šreks 3” un mākslas filmu “Karību jūras pirāti: Pasaules malā”, redzams “The 5 Drive In” kinoteātra mājaslapā internetā. Apmeklētājiem, kuri vecāki par 13 gadiem, ieejas maksa brīvdienās ir 11 dolāri, 6 – 12 gadu veciem bērniem – divi dolāri, bet tiem, kuri ir jaunāki par pieciem gadiem, par biļeti nav jāmaksā. Darbdienās ieejas maksa pusaudžiem un pieaugušajiem samazinās aptuveni uz pusi.

Uzziņai

Drive-in kinoteātris – sastāv no milzīga ekrāna, projicēšanas iekārtas un lielas automašīnu stāvvietas. Ekrāns var būt gan balti nokrāsota siena, gan ar tēraudu nostiprināta, ierobežota struktūra. Dažos kinoteātros starp ekrānu un pirmo auto rindu ir bērnu rotaļlaukumi.

No http://en.wikipedia.org 

Ilze Lanka,

No sliktiem laika apstākļiem brīvdabas kino vērotāji varētu paslēpties koncertdārza “Pūt, vējiņi!” nojumē. Tomēr līdz šim seansa laikā lietus ne reizi nav lijis.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz