Kā atzīmēja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), šo risinājumu akceptējuši arī valsts tiesību eksperti un epidemiologi. Saeimas priekšsēdētāja skaidroja, ka šādus parlamenta darba kārtības jautājumus, par kuriem nav skaidra regulējuma Saeimas Kārtības rullī, izskata Prezidija un Frakciju padome, lai uzklausītu frakciju viedokļus.

Mūrniece norādīja, ka testēšanās paredzēta kā iekļaujošāka pieeja, kas dotu iespēju visiem deputātiem piedalīties sēdē.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, līdz ar rudens sesijas sākumu no septembra Saeimas un parlamenta komisiju sēdes varēs notikt klātienē epidemioloģiski drošā darba vidē, nosaka kopsēdē lemtais.

Lēmums paredz, ka Saeimas Sēžu zālē un komisiju sēžu norises telpās uzturēsies deputāti ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu vai informāciju par negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

Kārtību, kādā parlamenta klātienes sēdes laikā Saeimas sēžu zālē varēs atrasties Saeimas darbinieki, eksperti, žurnālisti un citas personas, noteiks Saeimas Prezidijs.

Ja saslimstība ar Covid-19 pieaugs, 14 dienu kumulatīvajam rādītājam uz 100 000 iedzīvotājiem sasniedzot tādu rādītāju, pie kura atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijām ir nepieciešams pastiprināt epidemioloģiskās drošības pasākumus, Saeimas Prezidijs, sasaucot Saeimas sēdi, varēs lemt par tās norisi attālināti, skaidro parlamenta Preses dienestā.

Par Saeimas komisiju sēžu norises veidu lems attiecīgās komisijas priekšsēdētājs.

Mūrniece šodien kopsēdē norādīja, ka Saeimas Prezidijs kopā ar parlamenta Administrāciju un Saeimas Juridisko biroju ir strādājis pie iekļaujoša risinājuma radīšanas, lai deputāti ar septembri atgrieztos darbā klātienē. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka tika lūgti un saņemti atzinumi no SPKC, Valsts prezidenta padomnieka juridiskajos jautājumos Jāņa Plepa, Latvijas pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīnes Līces un Saeimas Juridiskā biroja.

Mūrniece norādīja, ka vēl Saeimas līmenī būs jārunā par detaļām šī risinājuma ieviešanā.

Ar Prezidija un Frakcijas padomes lēmuma principiem iepazīstināja Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere. Lai sēdes varētu notikt klātienē viens no principiem paredz, ka Saeimas deputātiem jābūt spējai nodrošināt, ka var piedalīties sēdēs ar sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanos vai izslimošanas faktu, vai ar negatīvu testu.

Tāpat noteikts, ka Prezidijam ir tiesības ierobežot Saeimas sēžu zālē atrasties citām personām, kuras nav deputāti, nosakot šo cilvēku maksimālo skaitu, kā arī nosacījumus, kuras var būt šīs personas un kādas prasības tām izvirzāmas.

Tāpat Prezidijam būs tiesības lemt par attālinātu sēžu noturēšanu, ja SPKC to rekomendēs. Saeimas komisiju sēžu noturēšanā būs jāievēro vispārējie principi, kādi piemēroti Saeimas sēdēm, norādīja Juridiskā biroja vadītāja.

“Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins šodien kopsēdē no vienas puses norādīja, ka “Saskaņa” neplāno iebilst piedāvātajam risinājumam, jo atbalsta darbu klātienē. Viņš uzsvēra, būtu nepieciešami grozījumi Saeimas Kārtības rullī, lai tur noregulētu to, kā Saeimai paredzēts strādāt.

Reizē Agešins norādīja, ka deputātus pēc būtības nav pamata ierobežot, ja vakcinējušies ir 80% vai pat vairāk deputātu. Tā dēvētā “pūļa imunitāte” deputātu starpā ir sasniegta, jo zināms, ka vakcīnas strādā, tāpēc nevajag bažīties no tā, ka trīs vai četri deputāti nav vakcinējušies, norādīja politiķis.

“Saskaņas” frakcijas vadītāja vietnieks vērsa uzmanību, ka, lai nepārkāptu Satversmi attiecībā uz tiesnešiem, valdības virzītajā likumprojektā nevakcinēto ierobežojumi netiekot attiecināti uz tiesnešiem – viņiem noteikts izņēmums. Agešins akcentēja, ka šādai pašai pieejai kā uz tiesnešiem būtu jāattiecas arī uz Saeimu.

Kā ziņots, Saeimas aptaujātie eksperti tika norādījuši, ka cilvēktiesības un Satversme neliedz pieprasīt negatīvu Covid-19 testu darbam Saeimā klātienē, vēstīja portāls “lsm.lv”. Prezidijs tika noskaidrojis, ka absolūtais deputātu vairākums ir ieguvuši Covid-19 sertifikātu par pilnu vakcinācijas kursu vai izslimošanu pēdējā pusgada laikā. Tomēr jārēķinās, ka neliels Saeimas deputātu skaits to nebūs izdarījuši.

“Vērtējot no cilvēktiesību viedokļa, Saeima drīkst šiem deputātiem prasīt pirms sēžu apmeklēšanas uzrādīt negatīvu Covid-19 testu,” uzskata Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Kristīne Līce.

Līdzvērtīgi šādus ierobežojumus neparedz arī valsts pamatlikums – Satversme, secinājis konstitucionālo tiesību eksperts Valsts prezidenta padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Pleps. “Saeimas deputātu kā tautas priekšstāvju tiesības var tik ierobežotas. Tās nav absolūtas. Saeima ir tiesīga, ņemot vērā konkrētos apstākļus, radīt regulējumu, kas ļautu Saeimai strādāt klātienē, rēķinoties ar pandēmijas radītajām sekām, kā arī esošajiem un iespējamiem jauniem ierobežojumiem. Satversme paredz iespēju noteikt dažādus ierobežojumus, un Saeima drīkst to darīt,” stāstīja Pleps.

Iecerēts, ka no 2.septembra Saeimas sēdes notiktu klātienē.

Nevakcinētiem Saeimas deputātiem Covid-19 testi klātienes dalībai parlamenta sēdē būs jāapmaksā pašiem, izriet no Saeimā noteiktā regulējuma.

Covid-19 testu izmaksu segšana no parlamenta līdzekļiem nav plānota, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Deputāti, kuriem nav Covid-19 sertifikāta, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, klātienes Saeimas sēdēs varēs piedalīties ar sertifikātu, kas apliecina negatīvu Covid-19 testu.

Deputāti var veikt jebkuru testu, kas ļauj iegūt šādu sertifikātu, – testu izvēle ir pašu deputātu ziņā, norāda Saeimā.

Attiecībā uz komisiju sēdēm par to norises veidu lems komisijas priekšsēdētājs, ievērojot tos pašus Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopsēdē noteiktos principus. Viens no tiem paredz, ka klātienē strādā vakcinētie, pārslimojušie un cilvēki ar negatīvu Covid-19 testu.

Tāpat arī saistībā ar Saeimas un komisiju darbu nolemts, ka pie pārāk liela saslimšanas līmeņa, uz ko norādītu SPKC, sēdes varētu rīkot attālināti.