Politiķis skaidroja, ka pašreizējā situācija ir visai līdzīga pērnā gada decembrim, kad veselības aprūpes nozarē tika izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Latvija ir to nedaudzo Eiropas valstu vidū, kur saslimstība turpina augt, turklāt tā ir augstāka nekā vidēji Eiropā, stāstīja Pavļuts, uzsverot, ka šis nav atbilstošais laiks, lai mazinātu drošības pasākumus un ierobežojumus.

Lai gan formāli “D+ koncepta” parametri nav iestājušies, Pavļuta ieskatā, par tā ieviešanu būtu jāsāk domāt jau tagad, “nesagaidot pēdējo mirkli, kad ir patiešām slikti”.

Līdzīgu nostāju ministrs aģentūrai LETA pauda jau pagājušajā nedēļā, norādot, ka Operatīvās vadības grupai un ekspertiem būtu steidzami jāsagatavo apspriešanai valdībā stingrāku ierobežojošo pasākumu kopums, ja saslimstības ar Covid-19 kāpums Latvijā turpināsies.

Latvijā saslimstības rādītāja pieaugums aizvien turpinās, kopš sestdienas tam pārsniedzot 450 gadījumu robežu.

Marta sākumā Pavļuts pauda nostāju, ka būtu jāstrādā pie jaunu drošības pasākumu ieviešanas jaunā Covid-19 paveida ierobežošanai, vienlaikus valdībā vienojoties un gatavojoties nepieciešamības gadījumā ieviest stingrākus ierobežojumus.

Vēlāk, 26.martā, Ministru kabinets pieņēma zināšanai Krīzes vadības padomes sekretariāta izstrādātos kritērijus lokdauna ieviešanai gadījumā, ja būtiski pasliktināsies epidemioloģiskā situācija. Tā dēvētais “D+ koncepts” paredz ieviest lokdaunu, ja izpildās viens no vairākiem kritērijiem.

Situācijā, kad Latvijā dominē Covid-19 britu celms, bija pilnīgi prognozējami un likumsakarīgi, ka ierobežojumu atvieglošanai seko epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis.

Lūgts vērtēt, vai šobrīd Latvijā varētu būt vērojams strauja saslimstības kāpuma sākums, līdzīgi kā martā tas bija Igaunijā, profesors tomēr apšaubīja šādu iespēju, atzīmējot, ka ziemeļu kaimiņvalstī tad bija mazāk ierobežojumu nekā šobrīd Latvijā. “Taču ir skaidrs, ka, nepieņemot mērus un ļaujot situācijai attīstīties nekontrolēti, saslimstība noteikti augs. Tas nozīmē, ka brīvas dzīvošanas prognozes vasarai nebūs labas,” sacīja Dumpis.

Eksperts uzskata, ka Igaunijā, atšķirībā no Latvijas, veselības aprūpes sistēma un slimnīcas ir daudz augstākā gatavības pakāpē veiksmīgi cīnīties ar saslimstību, jo tur kopš 2009.gada esot veiktas lielas un sistēmiskas investīcijas.

Runājot par potenciālo lokdauna ieviešanu, kuru pagājušajā nedēļā aktualizēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), infektologs norādīja, ka vispirms būtu jāmēģina cilvēkiem skaidrot, ka esošo ierobežojumu neievērošana epidemioloģisko situāciju tikai pasliktinās, kā rezultātā stingrāku ierobežojumu ieviešana būs neizbēgama.

“Manuprāt, vismaz mēnesi vajadzētu vēl izturēt bez plašas pulcēšanās un kontaktēšanās, vienlaicīgi ejot ļoti strauji uz priekšu ar plašu vakcināciju. Tādas valstis kā Norvēģija un Somija ar pandēmiju tiek galā ar daudz mazākiem ierobežojumiem, jo cilvēki sadarbojās un ierobežojumus ievēro,” uzskata profesors, uzsverot, ka vakcinācija vien vīrusa izplatību nesamazinās.

Lai saslimstība kristos tikai vakcinācijas aptveres dēļ, Dumpja ieskatā, būtu jāvakcinē vismaz 60% iedzīvotāju, taču viņš šaubās, vai tas notiks tuvākajos mēnešos un vai šāda vakcinācijas aptvere vispār tiks sasniegta. Tāpēc ir nepieciešams samazināt saslimstību līdz minimumam, jo tad infekcijas izplatību var veiksmīgi kontrolēt ar testēšanu un kontaktu meklēšanu, uzskata infektologs.