Saeima šodien nosacīti pārliecinoši atbalstīja to, ka Liepāja un Ventspils jāveido kā atsevišķas valstspilsētu pašvaldības bez tuvējā novada.

Līdz ar to paliek spēkā atbildīgajā komisijā jau iepriekš lemtais, ka minētās teritorijas veidos četras atsevišķas pašvaldības – Liepājas valstspilsētas pašvaldību, Ventspils valstspilsētas pašvaldību, Dienvidkurzemes novadu un Ventspils novadu.

Pret deputāta Ulda Budriķa (JKP) priekšlikumu par Liepājas izslēgšanu no patstāvīgo valstspilsētu saraksta balsoja 70 deputāti, bet par bija 16 deputāti. Par priekšlikumu, kas paredz Ventspili kā atsevišķu valstspilsētas pašvaldību, balsoja 67, pret bija 18 un atturējās trīs deputāti.

Debatēs deputāts Valērijs Agešins (S) uzsvēra, ka Liepājas pilsēta nevēlas apvienoties ar citām pašvaldībām un arī topošā Dienvidkurzemes novada pašreizējās pašvaldības nevēlas apvienoties ar Liepāju. Politiķis akcentēja, ka šāda apvienošanās mazinātu Liepājas konkurētspēju un norādīja, ka ir atšķirīgas vajadzības pilsētas un novada sabiedrībai un infrastruktūrai.

Deputāts Ēriks Pucens (KPV LV) pauda, ka Dienvidkurzemes novadā ir ļoti plašas lauksaimniecības teritorijas, par kuru attīstības jautājumiem ātrāk būtu lemt atsevišķā pašvaldībā bez Liepājas. Savukārt parlamentārietis Jānis Butāns (JKP) pauda, ka Liepājai tuvējās pašvaldībās infrastruktūras attīstība ir bijusi vājāka nepietiekamā finansējuma dēļ, lai īstenotu apjomīgus infrastruktūras projektus.

Butāns arī sāka debates par Ventspili, norādot, ka šī pilsēta ir ļoti spēcīgs šī reģiona ekonomiskais vilcējspēks, jo lauku teritorijas apkārt Ventspilij ir visai mazapdzīvotas un iedzīvotāju koncentrācija nav pietiekami liela. “Tāpēc, manuprāt, būtu, protams, labāk, ja šo teritoriju, kas ir apkārt Ventspilij pievienotu tomēr pie Ventspils,” pauda politiķis.

Viņam oponēja vairāki opozīcijas deputāti, tajā skaitā partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes locekļi Gundars Daudze (ZZS) un Jānis Vucāns (ZZS). Daudze vērsa uzmanību, ka ļoti daudzi Ventspils novada iedzīvotāji strādā Ventspilī, bet nodokļu nauda paliek novadā. Deputāts arī norādīja uz Ventspils novada attīstību, par ko liecina arī ļoti daudz attīstīti uzņēmumi. “Administratīvi teritoriālās reformas gaitā ir secināts, ka tieši patstāvīgs Ventspils pilsētas pašvaldības modelis ir optimāls, nemēģinot eksperimentēt ar nepārdomātiem risinājumiem,” uzsvēra Daudze.

Vucāns atsaucās uz Butāna labajiem vārdiem par Ventspili un uzvēra, ka pozitīvi jāvērtē sasniegtais augtais līmenis arī Ventspils novada apdzīvotajās vietās, tajā skaitā Ancē, Piltenē, Tārgalē un Ugālē.

Saeima šodien arī noraidīja citu, deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikumu, kas būtu paredzējis, ka administratīvi teritoriālās reformas likums stājas spēkā pēc Covid-19 krīzes radīto seku negatīvas ietekmes uz ekonomiku likvidēšanas.

Kā ziņots, reforma paredz 42 pašvaldību izveidošanu pašreizējo 119 pašvaldību vietā.