Jau otro sēdi sarīkojusi darba grupa, kas izveidota, lai īstenotu izmēģinājuma jeb pilotprojektu, kas paredz nodrošināt zemnieku saimniecību vadītājus ar aizvietotājiem. Par to, kādi jautājumi apspriesti, informēja darba grupas dalībnieces, biedrības “Liepājas Lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane un Lauku konsultāciju biroja speciāliste Arta Cinkus.

Vairāk uzticētos vietējiem

Ir beigusies zemnieku saimniecību vadītāju aptauja. Aktivitāte bijusi iepriecinoši liela – atbildes uz anketā izvirzītajiem jautājumiem atsūtījuši vairāk nekā pussimta Liepājas rajona zemnieku. Galvenokārt tie ir piena lopu audzētāji, kuri gadiem ilgi strādā bez atvaļinājuma. Viņi gandrīz vienbalsīgi atzīst, ka aizvietotāji ir nepieciešami saimniecībās, kur ganāmpulks lielāks par piecām govīm un nepārsniedz 50. Mazākās zemnieku sētās situācija neesot tik traģiska. Tur vajadzības gadījumā lopus pieskatīt atskrienot kaimiņi, bet dižfermās tiek atalgoti palīgstrādnieki.

Ja cilvēks piecpadsmit gadu gaitā nav baudījis normālas brīvdienas, tad viņam zūd jebkāda vēlēšanās strādāt, un ražošanas rezultāti nevis pieaug, bet pat samazinās, konstatēja darba grupas pārstāves.

Tagad, kad vajadzības noskaidrotas, abām jāpaveic sarežģītākais uzdevums – jāatrod cilvēki, kuri vēlētos būt aizvietotāji. Tas nebūšot viegli, jo laukos ir liels kvalificētu darbinieku trūkums. Mēs pašlaik vēl nezinām to cilvēku slāni, kas varētu aizvietotāju misiju uzņemties, norādīja darba grupas dalībnieces. Lauksaimnieku apvienības vadītāja iepriekš pauda domu, ka šo lomu varētu pildīt gados jaunāki un izdarīgāki mazo zemnieku saimniecību īpašnieki, piena pārraugi, kam ir zootehniskā vai veterinārā izglītība un pieredze ganāmpulku aprūpē. Arī anketās aptaujātie lauku ļaudis vienprātīgi izteikušies, ka saimniecību uzticētu vietējiem cilvēkiem. Taču vēl nav zināms, vai visi pārraugi varēs uzkraut sev papildu pienākumus, jo arī viņi ir noslogoti, daudzi jau strādā kādā citā vietā.

Jāuzņemas atbildība par kvalitāti

Kaut gan ir paredzēti divus mēnešus ilgi teorētiskās un praktiskās apmācības kursi, kas varētu sākties oktobrī, A.Cinkus uzskata, ka ir specifiskas lietas, ko nevar tik īsā laikā apgūt.

Darba grupas sēdē spriests par atbildību. Vai aizvietotājam var uzvelt vainu, ja viņam, pildot darba pienākumus, govis pēkšņi norauj pienu? Ar tādu situāciju nedrīkst nerēķināties. Taču  izmēģinājuma projekta īstenotāji uzskata, ka atbildību par izslaukumu samazināšanos aizvietotājiem nedrīkst uzvelt, jo šajā gadījumā cilvēks dzīvnieku nekādi nespējot iespaidot. “Bet atbildību par piena kvalitāti aizvietotājiem katrā ziņā vajadzēs uzņemties,” sprieda Ā.Jerumane. Neviens saimniecības īpašnieks nebūšot ar mieru, ka augstākā labuma piena vietā viņa prombūtnes laikā pārstrādātājam tiek nogādāta mazāk vērta produkcija, kas tūdaļ samazina ienākumus.

Pārmest aizvietotājam, ka govis pēkšņi izbēgušas no aploka un ieskrējušas kaimiņa auzu laukā, nebūtu prāta darbs. Tāda kļūme varot piemeklēt ikvienu. Droši vien vajadzēšot vienoties arī par teļu saņemšanu radībās un citām līdzīgām lietām.

Ja kaut kas ar lopiņu veselību nebūs tā, kā jābūt, aizvietotājam obligāti jāaicina palīgā veterinārais ārsts. Par šo vizīti patukšot maciņu vajadzēs pašam saimniekam, kaut gan viņš pats, iespējams, līdzīgā situācijā būtu centies iztikt bez ārsta atbalsta.

Kaut kādai garantijai, kādam līgumam tomēr ir jābūt, jo divu cilvēku attiecības nav tik vienkāršas, lai paļautos tikai uz goda vārdu, teica darba grupas dalībnieces, piebilstot, ka jāparedz sankcijas, kas sagaidītu aizvietotājus par paviršu attieksmi vai apzinātu nolaidību. Tāpat jāvienojas par tehnikas pielietošanu. Nez vai vispār mūsdienās var atrast cilvēkus, kuri apņemtos govis izslaukt ar rokām. Tāpēc aizvietotājam jāprot likt lietā ierīces, kas ir zemnieku saimniecības īpašumā.

Aploksnēs algu nemakās

Līdz galam pagaidām nav izrunāts jautājums par atalgojumu. Skaidrs ir tas, ka valsts uzņemas finansēt šo projektu, taču vēl neesot zināms, cik lielu daļu no atalgojuma summas samaksās saimnieks un cik piemaksās valsts. Tas varētu kļūt skaidrs tuvākajos mēnešos. A.Cinkus teica, ka maksāšana aploksnēs, kas joprojām izplatīta laukos, būšot izslēgta.

Par papildu darba uzdevumiem, piemēram, cūku un aitu pabarošanu, izlaišanu ganībās vajadzēšot norēķināties pašam zemnieku saimniecības īpašniekam. “Tā būs viņu brīva vienošanās,” sprieda Ā.Jerumane, “jo zemnieku saimniecībā darbu nekad nav trūcis.” Viņa pastāstīja, ka Durbes novada piensaimnieks un Ārijas vīrs Jānis Jerumanis zemnieku saimniecībā “Jaunsanderi” arī ir viens no tiem, kas vēlētos izmantot aizvietotāja pakalpojumus, jo darba slodze sanākot ļoti liela. Kamēr ir vasaras brīvdienas, viņu aizvietojot meita, taču drīz sāksies skolas laiks, un tad šis atbalsts vairs nebūs iespējams.

“Autovadītāja tiesības, strādājot par aizvietotāju, cilvēkam nebūs liekas,” uzsvēra Ā.Jerumane, jo darbs saskaņā ar grafiku varētu notikt dažādās rajona vietās.

Izmēģinājuma projektu paredzēts pabeigt līdz 31.decembrim. Tāpēc zemnieku saimniecību aizvietotāja amata kandidāti tiek mudināti pieteikties līdz 30.jūlijam. To var izdarīt piezvanot Ā.Jerumanei pa tālruni 29332830 vai A.Cinkus – 289164711 vai 3427737.

Uz pirmo tikšanos biedrības “Liepājas Lauksaimnieku apvienība” birojā pretendentus plānots aicināt 30.jūlijā pulksten 11. Tad arī runāšot gan par pienākumiem un iespējām, gan par samaksas kārtību un citiem jautājumiem.

“Pieredze, ko guvām Igaunijā, ir tā vērta, lai to pārņemtu arī pie mums. Liepājas rajons var lepoties, ka Zemkopības ministrija mums ir uzticējusi īstenot izmēģinājuma projektu. Šo uzticību nepieciešams attaisnot,” teica Lauksaimnieku apvienības vadītāja.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”