Ikviens aicināts līdz gada beigām pašvaldībā izteikt savu viedokli un priekšlikumus jaunā plānojuma izstrādei.

Jaunā teritorijas plānojuma izstrādes vadītāja Līga Ločmele paskaidro, ka nepieciešamību veidot jaunu teritorijas plānojumu noteica ne tikai administratīvi teritoriālā reforma, bet arī fakts, ka Dienvidkurzemē šobrīd spēkā astoņi atšķirīgi teritorijas plānojumi.

Tie ir mantojums no bijušajiem novadiem, kuros katrā savi funkcionālo zonu apzīmējumi.

Tagad novada iedzīvotājiem, kuriem vairāki īpašumi, piemēram, Rucavā un Pāvilostā, jāmeklē vajadzīgā informācija dažādos dokumentos.

Pāvilostā savrupmāja nozīmē ko vienu, bet Rucavā ar šo apzīmējumu domāts kas cits. Atšķirības ir jānovērš, lai būtu skaidrība.

Plānojumu izstrādā arī vispārīgajiem apbūves noteikumiem, savukārt funkcionālo zonu apzīmēšanas veidi būs pēc vienotas terminoloģijas un uzbūves, saka L. Ločmele. Taču izmaiņas nenozīmē, ka konkrētas vietas zaudēs savu individualitāti, tā saukto raksturu un īpašos apbūves veidus.

“Plānojumu izstrādā arī Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā. Tā dos iespēju viegli atrast konkrēta īpašuma atļauto izmantošanu. Ievadot sistēmā nekustamā īpašuma kadastra numuru vai nosaukumu,  būs redzams, kādā zonā īpašums atrodas,” turpina Arhitektūras un plānošanas nodaļas speciāliste.

Atbilstoši plānojuma izstrādes grafikam tas jāpabeidz 2025. gada nogalē, bet publiskai apspriešanai to varētu nodot nākamā gada beigās.

“Plānojuma izstrādātājs ir ārpakalpojuma iepirkuma procedūrā par saimnieciski izdevīgāko atzītā SIA “Grupa 93″. Tā šajā jomā darbojas no 1993. gada, Latvijā ir viena no pieredzes bagātākajām plānošanas kompānijām,” turpina Līga Ločmele.

“Jau šogad vasaras sākumā aicinājām iedzīvotājus izteikt savu viedokli, priekšlikumus jaunā plānojuma izstrādei. Līdz šim esam saņēmuši ap 120 iesniegumiem, un katrs tiks atbildīgi izvērtēts.

Nevaru solīt, ka visus ņems vērā, bet iespēju robežās tie tiks iekļauti plānojumā.”

Pastāv dažādi normatīvi un aprobežojumi, kas nosaka teritorijas plānojuma izstrādi, ko drīkst tajā iekļaut, bet ko nedrīkst.

Piemēram, aprobežojumi Baltijas jūras kāpas aizsargjoslā vai īpašas dabas teritorijās, kurās jārēķinās ar augstākstāvošiem dokumentiem, norādījumiem.

“Negribas, lai sabiedrības iesaiste būtu formāla, bet lai mēs saņemtu ierosinājumus, kas cilvēkiem patiesi nozīmīgi. Vēlāk, uz pavasara pusi, organizēsim darba grupas bijušo novadu centros vai citās vietās. Aicināsim tajās iesaistīties nevis speciālistus, bet vietējos aktīvistus, nevalstiskās organizācijas, uzņēmējus, kas tur strādā,” teritorijas plānojuma izstrādes vadītāja aicina pašvaldības būvvaldē pieteikties cilvēkus, kuriem ir interese tādā grupā darboties un piedalīties teritorijas plānojuma izstrādē.

“Aicinu novada iedzīvotājus būt atsaucīgiem un iesniegt ierosinājumus, priekšlikumus, lai cik pārdroši tie būtu.

Labāk paust savu viedokli, nevis teikt – es jau tāpat neko nevaru ietekmēt. Tā noteikti nav!

Brīva vaļa lidojumam – kas labs, kas slikts, ko vajadzētu mainīt,” iedrošina Līga Ločmele.

Nav speciālas veidlapas, kas jāaizpilda, ierosinājumus var paust brīvā formā, kā ērtāk, – iesniegt klātienē pašvaldībā, arī e-pastā un sūtot pa pastu.

“Ja raksta par konkrētu īpašumu, ka tajā gribētu ko mainīt, tad būtu korekti rakstīto noformēt atbilstoši “Iesniegumu likumam”, lai varētu identificēt sūtītāju,” piebilst pašvaldības speciāliste.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.