Aizputes pagasta pamatskolas vēsture ir notikumiem un pārmaiņām bagāta. Skolotāja Iveta Salmgrieze pastāsta, ka pirmais ķieģelis skolas ēkas būvei ielikts jau 1867. gadā.

Pašos pirmsākumos tā bijusi trīsgadīga skola, 1905. gadā piedzīvojusi nelaimi – dragūni to nodedzinājuši, taču jau 1910. gadā skola tikusi atjaunota tā, lai skolēni atkal varētu mācības atsākt.

Neatkarīgās Latvijas laikā skola pārtapusi par četrgadīgu mācību iestādi, savukārt 1948. gadā šī mācību iestāde ieguvusi Aizputes pagasta septiņu klašu pamatskolas nosaukumu un padsmit gadus vēlāk pārtapusi par Aizputes ciema astoņgadīgo skolu, bet 1990. gadā tā kļuvusi par Aizputes pagasta deviņgadīgo skolu. 1993. gadā mācību iestāde tikusi pie sava pašreizējā nosaukuma.

Lai atzīmētu skolas 155 gadu jubileju, šomēnes tika rīkots salidojums, kur sanākušie kopīgi atcerējās savus šai skolā pavadītos gadus, svarīgos notikumus, dalīdamies atmiņās un emocijās, un vienkārši svinot kopā būšanu.

I. Salmgrieze stāsta, ka par godu salidojumam skanējušas dvēseli saviļņojošas dzejas rindas, dziesmas un, protams, izpildīta arī skolas himna, piedaloties tās vārdu un mūzikas autoram Edgaram Silacērpam – ar savu himnu kolektīvs lepojas jau piecus gadus.

Tāpat skanējusi skolotāju sagatavota dziesma bijušajiem skolas darbiniekiem, bet īpašs pārsteigums salidojuma dalībniekiem bijis 9. klases skolnieces Viktorijas Dilkevičas veidotais skolas logo, kurš viesiem uzdrukāts uz šokolādītes.

“Kad direktore pēc tam prasīja sanākušajiem, vai redzēja skolas logo, tad sāka čabināties un meklēt, kur nu ir tas papīrs, vai nav jau apēsta tā šokolādīte. Jā, to mēs nezinājām, ka tā būs!” teic I. Salmgrieze, norādot, ka arī logo ir skolas lepnums. “Tas atspoguļo mūsu patiesās vērtības – bērnus, mīlestību, cieņu.

Skola ir otrās mājas, kas vienmēr glabās bērnības sapņus, dos zināšanas un spēku kalnā kāpšanai,”

viņa atzīmē.

Viskuplākā skaitā uz salidojumu ieradušies tieši seniori, un I. Salmgrieze teic, ka viņos arī jaušamas vislielākās emocijas. “Jo cilvēkiem vairāk gadu, jo vairāk viņi novērtē to satikšanos – brīdi, kad atnākuši kopā pabūt un parunāt.

Jaunajai paaudzei vēl jāizaug līdz tam, lai justu ilgas pēc skolas, bet vecākā paaudze to tiešām ļoti novērtēja. Pēc tam ļoti labus vārdus saņēmām par sirsnīgo attieksmi un uzņemšanu,” viņa pastāsta.

Nākamreiz uz salidojumu skola visus tai piederīgos gaidīs pēc pieciem gadiem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.