Marta beigās notiks lieguma “Ziemupe” un dabas parka “Bernāti” dabas aizsardzības plānu sabiedriskās apspriešanas sanāksmes. Apmeklēt tās aicināti Pāvilostas un Nīcas novada iedzīvotāji.

Latvijas Dabas fonda pārstāve, plānu izstrādes koordinatore Baiba Strazdiņa stāsta, ka gan liegumā, gan dabas parkā ir iekļautas dabas aizsardzības ziņā vērtīgas teritorijas ar aizsargājamo sugu un biotopu lielu daudzveidību, taču platību stāvoklis ir ļoti dažāds. “Tāpēc izvirzīto pasākumu saraksts ir garš. Piemēram, mežainu piejūras kāpu kvalitātes uzlabošanai Bernātos ir izvirzīti četri dažādi pasākumi. Dažos nogabalos nepieciešams piemērot neiejaukšanos, citos – atēnot bioloģiski vecas priedes, dažādot vidēja vecuma priežu stādījumus vai veikt jaunaudžu dabiskošanu.” Savukārt Ziemupes pelēko kāpu aizsardzībai izvirzīti pat seši pasākumi. Vietām nepieciešams izcirst saaugušās jaunās priedītes, citviet – apkarot krokainās rozes audzes, kuras pārņem aizvien lielākas pelēko kāpu platības, bet citviet pietiktu ar priežu sējeņu izraušanu, apturot aizaugšanu.

Tā kā Ziemupe ir viena no būtiskākajām teritorijām pelēko kapu aizsardzībā Latvijā, šeit būtu jādomā ne tikai par kāpu platības saglabāšanu, bet arī par pēdējos gados aizaugušo teritoriju atjaunošanu. Līdzīgas aktivitātes plānotas arī citu Ziemupes un Bernātu aizsargājamo biotopu un reto sugu dzīvotņu apsaimniekošanā.

Dabas lieguma “Ziemupe” dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana notiks otrdien, 29. martā, pulksten 15.30 Vērgales Tautas namā. Par dabas parku “Bernāti” plānots spriest trešdien, 30. martā, pulksten 17.30 Nīcas Kultūras namā. Šobrīd sabiedriskajai apspriešanai ir nodotas plānu pirmās redakcijas. Tas nozīmē, ka gala dokumentos vēl ir iespējams iekļaut grozījumus un precizējumus.

Sanāksmēs skaidros plānotos apsaimniekošanas pasākumus, sagatavotos priekšlikumus aizsardzības un izmantošanas noteikumu grozījumiem, kā arī uzklausīs zemes īpašnieku un vietējo iedzīvotāju priekšlikumus un ierosinājumus. Ja tie nebūs pretrunā ar dabas aizsardzības nostādnēm, tos iestrādās plānā. Tāpat sanāksmju laikā būs iespējams tikties ar plānu izstrādātājiem un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvjiem.

Pirmais dabas parka “Bernāti” plāns tika izstrādāts 2003. gadā, bet, tā kā tas netika apstiprināts, reāla ieviešana nesākās. Savukārt dabas lieguma “Ziemupe” pirmais plāns tika izstrādāts 1999. gadā. “Salīdzinājumā ar 1999. un 2003. gadu šobrīd ir spēkā daudz stingrākas plāna izstrādes prasības un tiek prasīta daudz plašāka datu analīze,” norāda B. Strazdiņa, atgādinot, ka dabas aizsardzības plāniem ir rekomendējošs raksturs, “tiem nav likuma spēka un zemju īpašniekiem tie neuzliek papildu saistības. Tas drīzāk ir ieteikums, kā konkrēto zemesgabalu labāk apsaimniekot.”

Patlaban apspriežamo plānu izstrāde sākās 2015. gada martā. Ja viss noritēs raiti, šā gada aprīlī vai maijā tos varētu apstiprināt, bet jūnijā sākt ieviest.