Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) rīkotajā konkursā “Laukiem būt!” šogad piedalījās rekordliels jauniešu skaits – savas biznesa idejas iesniedza 68 pretendenti. Finālā pagājušajā nedēļā tikās 18 labākie dalībnieki, kuru vidū bija arī Lāsma Kirpičenoka no Vaiņodes novada. Konkursā startēja arī Gvido Petkus no Pāvilostas novada un Iveta Reinfelde no Nīcas novada.

Izkāpt no komforta zonas

LLKC Liepājas biroja vadītājs Aleksejs Kačanovs stāsta “Kurzemes Vārdam”, ka jaunieši, kas piedalās konkursā, katru gadu nāk ar citādām iecerēm un niansēm, katrs ir atraktīvs un individuāls, idejām bagāts: “Domāju, ka atbalsta nesaņemšana konkursā jauniešus noteikti neapturēs. Viņiem jau ir iestrādes, un viņi darbojas savā jomā.”

L.Kirpičenoka saimniecībā “Pēterišķi” Augustē nodarbojas gan ar aitkopību, gan attīsta atpūtas vietu. Konkursā “Laukiem būt!” viņa piedalījās ar ideju par šķirnes aitu audzēšanu, kuru saimniecībā jau īsteno. “‘Teksel’ šķirnes teķis ir nopirkts, rudenī būs aitu mātes, kas aizrunātas Lietuvā. Konkursa iznākums manu darbību neietekmē, taču tā bija lieliska pieredze. Rasti daudzi jauni paziņas, iegūtas emocijas, kas ļāva izkāpt no savas komforta zonas – stāties priekšā un prezentēt savu ideju. Noderīgas bija arī mācības. Var tikai apbrīnot idejas, ko katrs dalībnieks ir izdomājis,” pastāsta Lāsma.

Atpūtu laukos ģimene attīstot palēnām, jo viss atkarīgs no finansēm. Cer šogad pabeigt pirtiņu, lai vasarā varētu sākt aicināt viesus uz atpūtas vietu. “Pašlaik mums tur ir dīķis ar peldvietu, nojume, ugunskura un telšu vietas. Gribam sākt izīrēt pirtiņu un pamazām domāt par kempinga mājiņām,” saka L. Kirpičenoka.

I.Reinfelde jau zināma kā priežu čiekuru sīrupa ražotāja Rudē. Viņai esot doma paplašināties, palielināt priežu čiekuru sīrupa ražošanas apjomus. “Ar to arī piedalījos konkursā. Ir ieceres arī par ogu pārstrādi – ražot pīlādžu sīrupu, plūškoku sulu, piparmētru sīrupu. Augus, kas atrodami dabā, gribam likt burciņās dažādos veidos – sīrupos, želejās un kā vien iespējams. Ir doma par čiekuru sīrupa liķiera izgatavošanu. Latvijā pagaidām par tādu neesmu dzirdējusi, bet citās valstīs to piedāvā kalnos pēc slēpošanas kā siltuma elementu. Tāpat ir doma ražot priežu čiekuru sīrupu ar stēvijas pulveri kā saldinātāju cukura diabētiķiem. Pagaidām strādāju pie pareizās konsistences, jo sanāk šķidrs, nevis sīrupveidīgs,” viņa izstāsta.

“Bez cīņas nevar padoties, tikai uz priekšu!” Iveta saka pēc dalības konkursā. “Bija iespēja mācīties no citiem, lieliski lektori, kas lika noticēt sev. Informācija ļoti būtu nepieciešama, pirms esi sācis uzņēmējdarbību. Es būros visam cauri pati, bet būtu vajadzīgi padomi, lai pasaka, kur jāiet, kas jādara.”

Reizē ar pasaules tendencēm

G.Petkus par savu biznesu saka, ka tas esot vēl sākuma stadijā. Saimniecībā Vērgalē pagājušajā gadā novācis ķiploku ražu. “Lietus dēļ nepaguvu iestādīt pietiekami daudz ķiploku, tāpēc šogad stādīšu arī kartupeļus,” viņš pastāsta. Gvido mērķis ir bioloģiskā lauksaimniecība, šogad viņš uzsākšot sertificēšanas procesu. Paralēli dārzeņiem G. Petkus vēlas arī audzēt vistas un iegūt bioloģiskas izcelsmes olas. Dalība konkursā jaunajam lauksaimniekam devusi izpratni par to, kas jādara un kur jāvēršas, lai reģistrētos un saņemtu atbalstu.

Jaunieši konkursā “Laukiem būt!” šogad startēja kategorijās “Uzņēmējdarbības ideja lauksaimniecības nozarē un lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšana” ,”Uzņēmējdarbības ideja nelauksaimniecības nozarē – pakalpojumi” un  “Uzņēmējdarbības ideja nelauksaimniecības nozarē – ražošana”. Pirmo vietu ieguvēji balvā saņēma 2600 eiro savu ideju īstenošanai, otrās vietas ieguvēji – 1600 eiro, bet trešās vietas ieguvēji – 1200 eiro. Naudas balvu 800 eiro apmērā ieguva arī ceturtās vietas ieguvēji un 150 eiro apmērā – piekto un sesto vietu ieguvēji.

“Varam tikai priecāties, cik oriģinālas ir jauniešu idejas,” saka LLKC Lauku attīstības nodaļas projektu vadītāja Baiba Gulbe. “Esam ievērojuši, ka viņi seko līdzi pasaules tendencēm, interesējas par veselīgu dzīvesveidu, veido miera ostas laukos no pilsētas dzīvesveida nogurušajiem, meklē iespējas materiālu otrreizējai pārstrādei.”

Konkursa dalībnieku skaits arvien aug, tātad jaunie ir ieinteresēti laukos, viņa atzīmē. Arī projektu kvalitāte ir augusi. “Pirms gadiem pieciem ieceres pārsvarā bija ideju līmenī, jaunieši stāstīja par to, ko viņi gribētu darīt. Šobrīd viņiem ir reāli plāni, lielākajai daļai jau ir iestrādes, ir uzsākta saimnieciskā darbība. Žūrija ar katru gadu vairāk redz, ka jaunieši ir mērķtiecīgāki. Jāpalauza galva, lai izvērtētu, viņi jau skatās, kam atbalsts vairāk noderētu. Žūrija atzīst, ka biznesa idejas visiem ir labas, taču balvas tiek tiem, kuriem prezentējot acis deg, kuri spēj pārliecināt ar savu stāstu,” pastāsta B. Gulbe.