Rucavas sievas pavasara
saulgriežus kopā ar lielu cilvēku pulku sagaidīja drēgnā, bet patīkamā dienā.
Reizi pa reizei apmākušajās debesīs paspīdēja arī pa kādam saules staram, ko,
iespējams, izsauca jautro un pacietīgo svinētāju dziedājums. Saulgriežu bērni
pavasara iestāšanos atzīmēja ripinot olas, šūpojoties un dziedot skaļas,
skanīgas dziesmas.

Sagaidīt
saulgriežus viesi kopā ar Rucavas sievām devās jau ap pulksten sešiem rītā.
Paši izturīgākie Leju svētavotā nomazgāja seju. Tad visi apmeklētāji sēdās pie
bagāti klāta galda, bet pirms mielasta vēl nodevās simboliskai tradīcijai.
“Pie galda bijām piecpadsmit cilvēku, tāpēc dalījām olu piecpadsmit daļās.
Katrs ēdām daļu, lai saime būtu draudzīga,” pastāsta Rucavas tradicionālās
kultūras centra vadītāja un etnogrāfiskās mājas “Zvanītāji” saimniece
Sandra Aigare. “Lai no izdarībām gūtu labumu, ir jāpaspēj līdz saullēktam
visas izpildīt. Bet nekāda kreņķa jau nav, ja dara to vēlāk. Ir daudz ticējumu,
kas jādara, pirms saulīte uzlēkusi. Agrāk tos arī veica, jo cilvēki vienkārši
negulēja, viņi bija nodarbināti.”

Lai arī īstais
laiks, kad būtu jādodas uz svētavotu nomazgāt seju, bija jau garām, arī vairākas
stundas vēlāk apmēram 50 viesu raitā solī devās līdz avotam veikt svētku
rituālu. Pirms sejas apslacīšanas ar avota ūdeni bija nepieciešams kārtīgi
sagatavoties. “Svētavotam klāt ir liels monstrs ar nelabu enerģiju. Lai
mēs varētu patiešām ko izdarīt un atsauktu saulīti, šī vieta sākumā ir
jāapdzied,” klātesošos aicināja “Zvanītāju” saimniece.

Tikai pēc vairāku
minūšu sirsnīgas izdziedāšanās par pavasara atnākšanu un tā spēku ikkatrs
varēja doties mazgāties tīrajā avota ūdenī. “No svētavota ūdens jau tāpat
acis paliek gaišākas, bet saulgriežos un Lieldienu rītā tas ir vēl jo izteiktāk,”
labās īpašības minēja rucavniece.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 23.marta numurā.

#kvards-20150323-06#

19Skatīt galeriju