– Kāpēc nolēmāt uzņemties vēl pārvaldnieka pienākumus?

– Darbu organizēšana valdes loceklim uzņēmumā nenozīmē to, ka viņš no astoņiem līdz pieciem atrodas darbavietā. Viņš ir amatā 24 stundas diennaktī. Vadītāja darbs balstās uz funkciju sadali un darba uzdevumu došanu, pārbaudi un analīzi.

Sevis paša pilnveidošanai un meklējot jaunus izaicinājumus, pieteicos atklātā konkursā. Arī iztaujāšanā man vaicāja par darbu sadalīšanu. No likumiskās puses šādus darbus apvienot var. Iepriekšējie divi kovida gadi mums ir iemācījuši darba organizāciju citā izpratnē.

– Attālināto darbu?

– Jā, arī LNA ir izkristalizējušies darbinieki, kas var strādāt mājās. Saliekot to visu kopā, attālums starp Liepāju un Pāvilostu mani nenobaidīja. Abās vietās veicamie darbi ir ļoti radnieciski, protams, ar niansēm. Ir savas izpratnes īpatnības lielpilsētā, mazpilsētā un lauku teritorijās. Ir jāmācās visu mūžu, un šī ir mana darba skola.

– Ar kādām izpratnes īpatnībām saskārāties Pāvilostā un Sakā?

– Iepriekš katrā novadiņā ciema vecis bija kā tētis un lietas ģimeniskā formā tika lūgtas, risinātas un novestas līdz galam. Šobrīd situācija ir mainījusies. Visam sākums ir likumiskā iespējamība un Ministru kabineta noteikumi. Ģimeniskā lietu organizēšana ir pagātne.

– Sanāk, ka iedzīvotājs atnāk un lūdz izdarīt tā vai citādi, bet jūs atbildat, ka MK noteikumi to neļauj?

– Jā, un, protams, tad ir aizmuguriskā saikne, pamatā sociālajos tīklos, ka vadītājs ir klerks un burta kalps. Šobrīd laiki ir tādi un kārtība ir tāda.

– Mēdz teikt, ka likumus tomēr raksta cilvēki un cilvēkiem.

– Nevienā mirklī jūs man nevarat pierādīt pretējo, ka šie noteikumi būtu rakstīti pret ļaužu vēlmēm. Ir reglamentēti spēles noteikumi, kā lietas būtu risināmas.

– Tātad runa ir nevis par mērķi, bet kārtību un metodiku?

– Jā, tāpēc arī katrā Dienvidkurzemes novada domes sēdē tiek apstiprināti jauni saistošie noteikumi. Kaut vai par pludmales lietošanu, kas Pāvilostai ir ļoti būtiski, – iezīmēt teritorijas, lai visi saprastu, ko kurā vietā drīkst darīt un ko nedrīkst. Tas pats par pašvaldības ceļu lietošanas un mežu izstrādāšanas kārtību, kam novadā jābūt vienotai.

– Tieši Sakas iedzīvotāji sūdzas, ka mežu izstrādātāji tā sabojā ceļus, ka viņi vairs netiek no mājām ārā.

– Tāpēc tas ir jārisina. Man zvana meža izstrādātājs un saka – mēs tur un tur vedīsim mežu. Stop! Rakstīsi iesniegumu, pašvaldība izskatīs, būs pieņemšanas – nodošanas akts, fotofiksācijas un atļauja ar konkrētiem punktiem.

Tad ir klusums klausules otrā galā un pēc tam iebildums – bet vienmēr bija tā! Protams, pašvaldības ceļi ir švakā stāvoklī.

Esmu apsekojis ceļus un izveidojis gradācijas, kuri ir viskritiskākie posmi un vietas, lai nākamgad varētu plānot un veikt remontus. Strauji nekas nenotiek. Jāpamato, budžetā jāparedz, tad ir politiskās varas lēmums, līdz varam darbus realizēt.

– Sakas pagasts ir liels, bet reti apdzīvots, ciemi ir izkaisīti. Vai esat pabijis Rīvā, Ulmalē, Strantē un citur?

– Visās pieminētajās vietās esmu bijis. Strante un Ulmale ir lokāli apdzīvotas vietas bez apgaismojuma, bet piebraucamie ceļi ir. Pašā jūras krastā attīstīta vasaras tūrisma dzīve. Tie nav lielākie sāpju bērni.

Rīva ir ļoti dziļi mežā. No trim divstāvu mājām pusotra ir tukša. Darba iespējas tur ir minimālas. Varbūt pilsētniekam liekas, ka viņš ir mežā un var darīt, ko grib, bet Rīvas iedzīvotāju gaišās acis un deduktīvā sajūta pārbaudīt, kurp brauc sveša mašīna, šovasar devusi divus veiksmīgi noķertus meža piegružotājus.

Sakā ir kultūrvēsturiski pieminekļi – Sakaslejas baznīca un Sakas muiža. Muiža ainaviskā vietā gaida naudīgu saimnieku, kas to uzprišinās.

– Iedzīvotāju modrība ir apsveicama, bet Pāvilostā jau jokoja, ka noziedznieki pilsētā strādā līdz pieciem, jo tad Pašvaldības policija vairs nav uz vietas. Vai tā ir, ka vasarā atpūtnieki trokšņo, traucē dzīvot vietējiem?

– Pāvilostā aktīvais dzīves veids ilgst trīs mēnešus gadā. No iedzīvotāju teiktā, salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, kad plauka vietējais tūrisms, šovasar atpūtnieku intensitāte bija stipri zemāka. Esmu bijis Pāvilostā piektdienas vakaros un sestdienas naktīs, lai izprastu neapmierinātību ar kafejnīcu skaļo mūziku.

Sezonai sākoties, Pašvaldības policijas darbinieki ir izrunājušies ar izklaides vietu īpašniekiem. Nepiekrītu apgalvojumam, ka pēc pulksten 23 viss iet uz urrā un dzīve tikai sākas.

Protams, cilvēkam, kas mīt blakus ielā, personīgā labsajūta pasliktinās. Decibeli nav skaļi, bet mūsdienu mūzika balstās uz ”bums, bums, bums!”.

Pašvaldības policistiem darba ritms sadalīts tā, ka piektdienas vakaros uz vietas ir viens vai abi pāvilostnieki, bet no sestdienas uz svētdienu Aizputes iecirknis brauc un skatās, vai uzdzīve nav aizgājusi nepareizā virzienā.

– Pāvilostā nostiprinājies iedzīvotāju pretnostatījums ”vietējie un rīdzinieki”. Varbūt jūs varētu kļūt par to pārvaldnieku, kurš beidzot saved visus kopā?

– Man arī bija šāda izpratne, ka ir divas komūnas, – atpūtnieku un Pāvilostas iedzīvotāju. Tagad es teiktu, ka ir arī citas interešu grupas. Trešā ir ostas komūna. Pāvilosta nebeidzas ar vēsturisko centru, ir Upesmuižas parks un aiz tā – vecais alus brūzis, kur tagad ir ”Fontaine Rock City” – ceturtā komūna.

– Vēl ir jaunais ciems kreisajā krastā.

– Tātad tā ir jau piektā komūna, cilvēki, kas sapirkuši zemes gabalus vietā, kur nav ielas izbūvētas, nav elektrības, apgaismojuma, kanalizācijas un ūdensvada. Tas viss pilsētai un novadam jārisina nākotnē. Ir jādara darbs un jāieklausās abās pusēs, kas nostājušās viena pret otru.

Ar tām lietām, kas uzpeldējušas, tām pašdarbībām, kas iesakņojušās, eju pie vienas un otras puses un saku – to, ko esat, nevienam nepasakot, darījuši, varam citādi organizēt. Rakstām iesniegumu, saskaņojam un darām kopīgi!

– Daļa iedzīvotāju satraucas par to, ka varētu pārdot izsolē pašvaldības ēku. Novada dome neslēpj, ka pārskatīs īpašumus, bez kuriem var iztikt.

– Pašvaldības struktūrvienības pa mazo Pāvilostu ir izmētātas dažādās vietās. Esmu nodarbojies ar energoresursu optimizēšanu un neredzu pamatojumu kurināt krāsni vairākās ēkās, ja visi varam ienākt vēsturiskajā domes ēkā zem viena jumta.

Man nav dots uzdevums pārdot šo ēku. Uz iedzīvotāju iesniegumu nepārdot ēku man nav ko teikt, jo es nezinu, no kurienes šādam apgalvojumam kājas aug.

– Kas notiek ar atlikto Dzintaru ielas rekonstrukcijas projektu, kas bija pāvilostnieku strīdu objekts? Iedzīvotāji ziņo par auto novietošanas haosu, jo iecerētās stāvvietas netapa.

– Tur ir jāvēršas pie komūnām, kas šo virpuli iegrieza, un beigās Eiropas naudu esam pazaudējuši. Šī projekta nav.

– Bet pēc iedzīvotāju sapulces ar domes vadību taču tika solīts projektu pārskatīt!

– Un tad pašvaldība tika iedota tiesā, un pasākums ir beidzies. Kā var virzīt lietas, ja ir tāda pretestība! Lasu protokolus, iesniegumus, kur nevajagot būvēt autostāvvietas. Skatos uz vietām, kur ”noteikti nevajag”, un redzu, ka tur stāv 40 mašīnas. Bija jābūt risinājumam, bija jāatkāpjas vienai un otrai interešu pusei.

Ja pašvaldību pieņemam kā trešo – tā kā auni ir saskrējušies, un rezultāts ir mīnus 600 tūkstoši eiro un mašīnas haosā.

Ieguvējs nav pilnīgi neviens. Ziemā notika plenērs ar satiksmes organizatoriem, sabiedriski aktīviem cilvēkiem, kaut kas tur ir izšķīlies, idejas ir radītas. Tagad Attīstības pārvalde gaida nākamos ES struktūrfondus, tad plenēra ieteikumus liksim iekšā pieteikuma protokolos.

Ļoti ceru – ja viens aunu saskrējiens ir beidzies ar čiku, tad izdarīsim secinājumus, sēdēsim pie galda, rāsimies, bet meklēsim izeju, kā realizēt projektu.

– Aunu saskriešanos varbūt varētu mazināt iedzīvotāju padomes, kuras drīzumā pieprasīs likums. Pāvilostas iedzīvotāju iniciatīvas grupa vērsās domē, bet viņu iesniegumu nolika plauktiņā.

– Tā īsti nav. Esmu iepazinies ar izstrādāto nolikumu. Šis bija vienas interešu grupas priekšlikums savu mazo vēlmju pildīšanai. Ministru kabineta noteikumu par to vēl nav. Šobrīd ir kā revolūcijā – no apakšām nāk uz augšu un atduras. Pašvaldību savienība ir pieslēgusies, kopā ar VARAM provēs noteikumus radīt.

Rudenī sasauksim iedzīvotāju sapulci un diskutēsim. Piedāvāsim projektu, kā mēs redzam iedzīvotāju sadarbības padomes izveidošanu.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.