Vai gaidāt Ziemassvētkus? “Jā!” korī sauc Virgas pamatskolas bērni, kuri atbraukuši pastrādāt rūķu šeptes Brīnumķēķī. Dāvanas – tāda ir atbilde uz jautājumu, kāpēc svētki patīk. Vēlmes Ziemassvētku vecītim tiks uzticētas nopietnas – telefons, jaunas austiņas un pat motocikls! Protams, saldumu paciņas arī ļoti gaidītas un eglīte, noteikti eglīte, kas mirdz.

Priekules kultūras nama vadītāja Rigonda Džeriņa atklāj, ka rūķi te esot darbojušies jau agrāk, bet “tā, pa maliņu”. Sarunās ar citiem radošiem cilvēkiem dzimusi ideja izveidot bērniem vietu, kurp atbraukt un ļauties Ziemassvētku brīnumam. Četri aktīvie rūķi ir pati Rigonda, kultūras nama mākslinieciskā vadītāja Liena Braže un vēl Anete Džeriņa un Jānis Džeriņš. Jau oktobra beigās ķērušies pie kultūras nama pagraba iekārtošanas, to laipni ļāvis Priekules amatierteātris, piedevām atvēlot īpašus rekvizītus.

Bērnus omulīgajā pagrabā uzreiz nelaiž vis, vispirms jāpadara svarīgi darbi uz skatuves iekārtotajā Brīnumu mežā. Ideja pamazām izaugusi līdz uzvedumam divu stundu garumā.

Sākumā ir radošas nodarbības, kurās gatavo gan skaistos, gan garšīgos sniegavīrus, pēc tam atveras durvis uz brīnumpasauli. “Caur visām garšām, maņām un sajūtām izjūtam Ziemassvētku gaidīšanas laiku,” saka L. Braže.

Ķēķis pagrabā esot ne tikai tāpēc, ka dzer tēju un ēd piparkūkas, bet ar izglītojošu domu. “Mēs stāstā iepinam daudz senvārdus, kas ir šeit sastopami, – ķēķis, ķocis, krizdoles, zustrenes, zapte, šūplāde, tā, kā runājušas mūsu omes. Ir bērni, kas šos vārdus zina, tas atkarīgs no vides, no kuras viņi nāk,” viņa saka.

Rūķu brīnumķēķi decembrī apmeklējuši gan pirmsskolnieki, gan vecāki bērni. Bijušas bažas, kā būs, kad atbrauks desmitgadnieki. Sākumā dažam esot nostāja – “nu, nē!”, taču tā mainās.”Lielākais pārsteigums ir tas, ka mums izdodas atjaunot ticību Ziemassvētku vecītim,” novērojusi Anete. “Tā ir lielāka bauda un dāvana, kad dzirdi bērnu sakām – tas bija pa īstam, viņi ir īsti!”

Ķēķī valda omulīga noskaņa – deg sveces un lampiņas, pie kamīna žāvējas Ziemvecīša zeķes. Te netrūkst aizraujošu vecu mantu, kādas bērni nemaz nav redzējuši. “Tas viss no mūsu omēm, atrasts bēniņos, kur gulējis nepielietots, ir arī teātra rekvizīti,” rāda Rigonda. 

R. Džeriņa pastāsta, ka rūķi bijuši pārsteigti, cik ātri aizpildījušies visi brīnumu piedzīvošanas laiki. Braukušas grupas ne tikai no mūspuses, bet viesojušies arī bērni no Jelgavas, Ventspils un Saulkrastiem.

Anete uzsver, ka ļoti svarīga esot iespēja nesteigties: “Katrs bērns var izbaudīt laiku kopā ar mūsu Ziemvecīti, iekāpt viņam klēpī un savu lielo sapni izstāstīt. Tā ir personiska tikšanās, nevis garāmskrienot.”

Rūķu ķēķis Priekulē darbojas līdz 21.decembrim, tas esot stingrs lēmums. “Tieši tāpēc, ka mums katram ir ģimene un laiks starp Ziemassvētkiem un Jaungadu ir savs laiks. No decembra sākuma esam bijuši atvērti visai pasaulei, bet tagad būs mūsu personīgais laiks,” uzskata Anete.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 20.decembra numurā.

#kvards-20191220-04#