Vakar akciju sabiedrībā “Liepājas Cukurfabrika” pulcējās cukurbiešu audzētāji, ar kuriem pārstrādātāji noslēguši līgumus par saldo sakņu piegādi. Kopīgi tika novērtēti gaidāmās ražas  apmēri, kā arī spriests par nozares turpmākajām izredzēm un iespējām. Cukura ražotāji vienojās ar audzētājiem, ka ražas nobriedināšanas labad biešu pārstrādi uzsāks par nedēļu vēlāk, nekā bija plānots.

Kā pastāstīja Cukurfabrikas agronome Anita Žodziņa, roka uz pulsa tiekot turēta nemitīgi un pārstrādes uzņēmuma speciālisti regulāri dodoties uz zemnieku saimniecībām, lai pārliecinātos, kā notiek cukurbiešu sējumu attīstība. Vasaras sākumā izskatījies, ka viss ir normas robežās, priecējis cukura augstais saturs. Vēl nenobriedušajās saknītēs tas sasniedzis pat 15 procentus. Bet tad sekoja ilgais sausuma un karstuma periods, un aina būtiski izmainījās. “Lai šādos apstākļos bietes varētu augt, tām nācās nepieciešamo enerģiju atrast sevī. Tādējādi uzkrātais cukurs tika patērēts un tā saturs saknēs ievērojami nokritās,” paskaidroja speciāliste. Toreiz vienam otram no audzētājiem jau radušās šaubas, vai vispār šajā sezonā izdosies kaut ko izaudzēt un nebūs sējumi jāizar. Tomēr uznākušās lietavas ir būtiski uzlabojušas situāciju. Anita Žodziņa teica, ka, saņemot veldzi, cukurbietes ir labi  paaugušās un tagad tām pietrūkst tikai salduma. Taču cerības viešot saulainās dienas. To ietekmē cukura daudzums palielināšoties un, ja septembris nepievils, var izrādīties, ka šis gads nebūs daudz sliktāks par pērno. Cukura daudzuma palielināšanos bietēs varot sekmēt arī rudens salnas un vēsās naktis.

 Lai pagarinātu biešu nobriešanas laiku un iegūtu kvalitatīvāku ražu, Cukurfabrikas ģenerāldirektore Valija Zabe ierosināja attālināt pārstrādes sezonas sākumu. To bijis paredzēts uzsākt septembra pēdējā nedēļā, taču tagad pieņemts lēmums pārstrādi sākt oktobra sākumā. “Biešu kopējā masa, kas šovasar izaugusi, nebūs tik liela, lai mēs varētu ar to šķaidīties, pārvēršot saknes graizījumos,” teica Valija Zabe. Attālinot par nedēļu pārstrādes sākumu, cukura ražotāji cer iegūt vairāk produkcijas.

Runājot par nākotnes izredzēm, ģenerāldirektore atzina, ka ar lēmuma pieņemšanu nesteigsies, jo vispirms ir jāuzzina audzētāju domas. “Tas ir mūsu kopējs bizness, un nav iespējams strādāt, ja viens gūst ienākumus, bet otrs darbojas ar zaudējumiem. Tāpēc svarīgi ir izrunāt visus aspektus un apzināt problēmu loku,” viņa teica, pastāstot, ka uzņēmums nevar pastāvēt bez modernizācijas un tādēļ vajadzīgi līdzekļi, ko ieguldīt attīstībā. Šovasar šim mērķim atvēlēti ap 300 tūkstošiem latu, par ko iegādātas rezerves daļas un novērstas dažādas tehnoloģiska rakstura nepilnības, jo iepriekšējos gados ražošanas attīstība notikusi ar lieliem soļiem, taču, tā rīkojoties, palikušas šaurās vietas, kuras vajadzēja novērst.

Iztaujājām arī vairākus cukurbiešu audzētājus,  Uz Liepāju no Dobeles rajona ceļu bija mērojis zemnieku saimniecības “Rašenbaumi” īpašnieks Armands Krauze un viņa kolēģis Andris Timma no zemnieku saimniecības Sarmas. Abi uzskata, ka cukurbiešu audzēšana ir izdevīga nodarbošanās lauku cilvēkiem, taču tagad esot pienākuši tādi laiki, ka zemnieks pats vairs neko izlemt nevar un viņam jādara tas, ko Eiropas Savienība spiež.   “Ja nu tomēr cukurbiešu audzēšanu būs jāpārtrauc, tādēļ kārties  nedomāju iet, atradīšu kādu citu virzienu, kurā nodarboties,” sacīja Andris Timma, bet Armands Krauze paskaidroja, ka alternatīva jau esot atrasta un tas būšot rapsis. Arī Dunikas pagasta cukurbiešu audzētājs Aldis Vecbaštiks ir noskaņots strādāt un nepadoties. Audzējums viņa aprūpētajos laukos patlaban nobriestot, un raža nebūšot nemaz tik peļama, kā vienubrīd licies.