Ceturtdien vēlu vakarā, atgriežoties no jūras, laivu nomas uzņēmuma “Redzēt debesis” īpašnieki Rolfs un Ingrīda Jansoni savas mājas pagalmā Sakā ligzdā ieraudzīja stārķi. Naktī no 11. uz 12. janvāri putns, kas aizlido uz siltajām zemēm augusta beigās, atradās Latvijā, Pāvilostas novadā.

“Iepriekš tā te nebija. Uzradās naktī. Ligzda ir mūsu sētā, vasarā tā ir pilna ar stārķiem. Piektdien pa dienu tā ligzdā nav. Gan jau šaudās apkārt, meklējot barību,” “Kurzemes Vārdam” stāsta Rolfs. Tā kā stārķim ir tumšs knābis, viņš domā, ka tas ir pērnā gada perējums. Putns izskatījies dzīvelīgs, uzvedies, kā jau parasti, – ligzdā kārtojis spalvas un neizskatījies, ka taisītos uz iznīkšanu. Ko iesākt ar putnu, ja tas atgriezīsies, saimnieki nezina. “Ja paliks pie mums, tad jau skatīsimies.”

“Viņš nav īsti riktīgs!” noklausījusies šo stāstu, izsaucas ornitoloģe, balto stārķu monitoringa vadītāja Latvijas Ornitoloģijas biedrībā Māra Janaus. Arī viņasprāt, tas ir pērnā gada jaunais stārķis, kas ļoti vēlu izšķīlies un nokavējis aizlidošanu. Tā kā nav bijis sala, ūdenstilpes nav aizsalušas, tāpēc stārķim ir bijusi barība, un tad jau var nekur nelidot. “Nu ir sals, bet dziņa kaut kur lidot putnam ir aprimusi. Ja tas brīvi lido un neļaujas noķerties, vajag tam likt mieru. Neko tur nevar darīt. Ja stārķis pie mājām regulāri uzturas, var tam piedāvāt barību. Kādā atklātā vietā ligzdas tuvumā nolikt sakapātas zivis, peles, kurmjus vai gaļas atgriezumus. Bet tikai tad, ja cilvēki uz to parakstās – visu laiku barot,” iesaka ornitoloģe.

M. Janaus piebilst – ja godīgi, šādam stārķim esot jāiet bojā: “Lai populācija būtu veselīga un normāla. Autsaideriem nekādas slimnīcas nav paredzētas. Šo putnu šobrīd netrūkst. Ja būtu retas sugas pārstāvis, tad gan vajadzētu darīt visu, lai saglabātu un pavairotu.”