Vakar Bārtas Kultūras namā viesojās dažādu amatu
meistari, lai ar savām prasmēm iepazīstinātu citus. Skolēni krāsoja olas, auda
un piedalījās deju pētnieka Ernesta Spīča vadītajā nodarbībā.

“Tikāmies ar
Ernestu jau pagājušajā gadsimtā,” atminas Kultūras nama vadītāja Gunta
Klievēna. Kamēr viņa klātesošajiem stāsta par to, cik brīnišķīga ir šī iespēja
iepazīt meistara stiķus, E. Spīčs, smagi liekot soļus, dodas sievietes virzienā.
Nonācis pavisam tuvu, vīrs ķer G. Klievēnu pie rokas un iegriež vieglā dejas
solī. Viņa itin nemaz neapmulst un turpina sveicienu: “Šoreiz Ernests pie
mums būs samērā neilgu laiku, jo uzreiz pēc nodarbības viņš steigsies uz Rīgu,
uz savas meitas žetonvakaru.”

Iepazinies ar
apkārtējiem, deju meistars ātri ķeras klāt nodarbībai.

“Šeit būtībā
cilvēciņi nāk pirmo reizi, jo zināšanas nav tik lielas. Sāksim ar pašiem dejas
pamatiem, kas nebūt nav dejas soļi, – ar dejas valodas izjūtu,” pirms
nodarbības “Kurzemes Vārdam” stāsta E. Spīčs. Nedaudz meistars iepin
arī pa kādam sakrālās dejas elementam, kuru dēvē par meditatīvu jeb
nomierinošu. “Tikai mazliet parādīsim, jo šodien strādājam ar bērniem, bet
sakrālā deja ir domāta pieaugušajiem,” atgādina pētnieks. Ar sakrālās deju
pētnieks iepazīstināja tāpēc, lai skolēni pēc vairākiem gadu desmitiem varētu
to pilnībā apgūt: “To nemāca nevienā pulciņā. Bērni apgūst polku, kā
līdzināties līnijā, bet neiemācās pašu būtiskāko – dejas dvēselisko pusi. Kad dejojam,
svarīgi ir iedarbināt dvēseles enerģiju.”

Bārtā pētnieks ir
viesojies vairākkārt. Šeit viņš apzinājis pagasta deju tradīcijas. “Te
esmu bijis vairākas reizes. Arī pagājušogad vēl Rucavā runājos,” stāsta E.
Spīčs. “Bārtā bija tāds Jēkabs Ķīburs, ko labprāt būtu saticis. Ar šiem
vecajiem cilvēkiem, ar meistariem ir jārunā. Viņi varbūt nezina tik daudz no
teorijas, bet viņi var to visu izstāstīt pavisam vienkāršā latviešu valodā, kas
ir daudz vērtīgāk.”

Citādāk, ja tiek
pielietoti sarežģīti termini, otrs teikto nesaprot un “nākas meklēt
vārdnīcu, lai kaut ko saprastu”, par vajadzību runāt vienkāršāk norāda
meistars. Arī viņš cenšas ikdienā tos nepielietot. Ar nodarbības palīdzību
meistars ir apņēmies bērniem iemācīt savu dejas stāstu: “Nevis ar muti,
bet gan ar augumu runāsim.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 5. aprīļa numurā.

#kvards-20140405-06#