Pati Līvija Otaņķe par šo ir pārsteigta, jo nevarēja pat iedomāties, ka viņa tikusi stipendijai pieteikta. “Es to nebiju gaidījusi, pilnīgi asaras birst!” saka L. Otaņķe, kuras balsī var saklausīt aizkustinājumu.

Par to, ka kāds viņu virzījis uz stipendijas saņemšanu, viņa netika informēta un pirms pāris dienām ziņu par piešķirto stipendiju saņēma no Bārtas etnogrāfiskā ansambļa vadītājas un savas meitas Guntas Klievēnas.

L. Otaņķe ansamblī iesaistās arī šobrīd, jo uzskata, ka vecums nav šķērslis dziedāšanai.

“Protams, ka vēl darbojos ansamblī. Kur citur likšos! Cik vien ilgi varēšu, tik arī dziedāšu,”

uzstāj folkloriste.

Stipendijai bārtenieci virzīja Latvijas Nacionālā kultūras centra Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas Nemateriālā kultūras mantojuma eksperte Gita Lancere, kura ir pārliecināta, ka Kurzemē ir daudzi stipendijas vērti cilvēki.

“Ir vairāki iemesli, kāpēc stipendijai virzīju Līviju. Pirmkārt, viņa ir brīnišķīga dziedātāja un tradīcijas turpinātāja, kas mūsdienās ir īpaši.

Nav vairs tik daudz cilvēku, kas nepārtrauktā ceļā ir pārmantojuši tradīciju, kuru turpina piekopt mūža garumā.”

Kā otru iemeslu G. Lancere min to, ka Bārtas etnogrāfiskais ansamblis ir ļoti stabils un aktīvs, un tā sirds un dvēsele ilgu gadu garumā ir bijusi tieši L. Otaņķe.

“Man bija vairāki kandidāti no Kurzemes, jo šobrīd ļoti aktīva ar  pieteikumiem ir tieši Latgale, bet man šķita, ka Kurzemē ir ne mazāk šādu talantīgu dziedātāju. Tad nu Līvija bija pirmā, par kuru es gatavoju šo pieteikumu, jo viņa ir ļoti bagāta un spilgta personība. Ceru, ka arī turpmāk varēšu stipendijai virzīt tieši kurzemniekus,” pauž G. Lancere.

G. Klievēna par šiem plāniem uzzināja jau pirms laba laika, jo viņai bija jāsagatavo visa nepieciešamā informācija pieteikumam.

Viņa gan priekšdziedātājai to neteica un, arī saņemot ziņu par stipendijas piešķiršanu, izvēlējās jaunumus turēt noslēpumā līdz Ziemassvētkiem.

“Viņa ir mana mamma, un es pati visu no viņas esmu mācījusies, jūtu ir daudz.

Esam arī kā dzimta piedalījušies festivālā “Baltica”, jo viņa mums ir iemācījusi šīs kultūras vērtības. Gan kā viņas bērns, gan kā ansambļa vadītāja es jūtu lielu gandarījumu,” pastāsta Bārtas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja.

“Viņas krusttēvs Jēkabs Ķīburis ir ansambļa dibinātājs, tāpēc Līvija šeit ir dziedājusi vienmēr. Un nu jau aptuveni 30 gadus ir arī mūsu priekšdziedātāja,” min G. Klievēna.

To, cik grūti ir dziedāt bez savas priekšdziedātājas un tradīciju pārzinātājas, ansamblis sajuta iepriekšējā sezonā, kad L. Otaņķei tika veiktas divas kāju operācijas un viņai nācās kādu laiku atteikties no ansambļa apmeklēšanas.

“Bez viņas bija grūti. J. Ķīburis ir atstājis ar roku rakstītu dziesmu grāmatu, bet Līvija ir tā, kas to visu labi pārzina, kas atceras, kā viss tika izdziedāts.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.