“Bebri man te bija jau sen. Bet nu tādu darbošanos kā šogad redzu pirmoreiz,” stāsta Gaviezes pagasta “Lipšņu” māju saimnieks Jānis Ķepars. Viņš pats jau jūtas par vecu, lai tvarstītu viltīgos bebrus, tāpēc, visticamāk, piemājas dīķa koku miza kļūs par šo grauzēju barību. Un, lai pie tās tiktu, paši koki tiks gāzti gar zemi.

“Kādreiz, kad raitāk saimniekoju, tad appļāvu zāli ap dīķi, rosījos, un tad arī bebri nebija tik nekaunīgi. Bet nu es dzīvoju viens pats, nav vairs tās varēšanas, un nu arī bebri kļuvuši nekaunīgāki,” stāsta saimnieks.

Viņš novērojis, ka dīķa tuvumā uzslietas trīs milzīgas zaru čupas, kas liecina, ka dīķa apkaimē iemitinājušās vairākas bebru ģimenes. Un kopīgiem spēkiem šie grauzēji sākuši celt vairākus dambjus, lai dīķi vēl vairāk uzpludinātu. “Tas ir vienreizēji, kā viņi māk būvēt! Bebra zobu trieciens ir kā sitiens ar kaltu. Ar ķepām viņš iestellē zarus vajadzīgajā vietā, ar gludo asti pieķepē mālus, un drošs aizsprosts gatavs. Man jau vairs nav spēka tos visus ārdīt. Tikai mazliet patīru, bet pēc dažām dienām tas jau atkal ciet,” stāsta “Lipšņu” saimnieks.

No bebra varētu pamācīties ne tikai celtnieki, bet arī zāģeri. Šis dzīvnieks lieliski zina, kā grauzt, lai koks gāztos uz viņam vajadzīgo pusi. Un nu pie “Lipšņu” dīķa bebri ķērušies klāt līdzās augošajiem kokiem. Un nevis šādiem tādiem krūmājiņiem, bet gan apsēm ar stumbru aptuveni pusmetru diametrā. “Apses miza bebriem ir liels gardums. Kad koks nogāzts, tad bebru saime nāk mieloties. To var redzēt vietās, kur koks apgrauzts. Ziemas laikā mizas vairs nebūs,” prognozē J.Ķepars.

Lai apturētu nelūgtos zāģerus, J.Ķepars izmantojis savdabīgu, taču efektīvu metodi. Vietās, kur bebri sākuši koku grauzt, stumbru nosmērējis ar benzīnu. Tas grauzējam nav paticis, un tas koku licis mierā. “Noderēs jebkurš smirdošs šķidrums – benzīns vai eļļa. Tie bebram nepatīk. Viņš mīl ekoloģiski tīru graužamo,” nosmej saimnieks.

Vaicāts, vai centies bebrus iznīcināt, J.Ķepars atbild apstiprinoši. “Vienreiz lamatās noķēru. Taču tā ir liela ķēpa. Regulāri jāpārbauda. Nav man vairs tik daudz spēka skraidīt. Savukārt vaktēšanai vajag pacietību, kuras man nav. Reiz gan paņēmu līdzi suni. Abi iekārtojāmies pie dīķa, sagatavoju stobru un… abi aizmigām!” smejoties atceras vecais vīrs. Tad nu viņš nolēmis bebru ķeršanai atmest ar roku.

Uzziņai

– Bebrs ir lielākais grauzējs Latvijā, kurš, tāpat kā cilvēks, nevis pielāgojas videi, bet pielāgo vidi savām vajadzībām.
– Tas aizsprosto tekošos ūdeņus, veidojot mākslīgus uzpludinājumus, lai ierīkotu tur savu mītni, apkārtnē nogāž un nomizo lielu skaitu koku.
– Speciālisti aprēķinājuši, ka Latvijā bebri iznīcina vairāk koksnes, nekā iet bojā ugunsgrēkos.
– Lai arī pirms vairākiem gadu desmitiem bebri Latvijā tika uzskatīti par gandrīz izmirušiem, pēc to ieviešanas programmas tie savairojušies tik lielā skaitā, ka laukiem un mežiem nodara vairāk posta nekā labuma.
– Lai arī medniekiem uzlikts par pienākumu bebrus iznīcināt, viņi to dara nelabprāt, jo tam nav motivācijas. Viltīgo dzīvnieku nomedīt ir ļoti grūti, bebrādas vairs nav kur nodot.
– Bebra gaļu var lietot uzturā, tautas medicīnas piekritējiem var piegādāt bebru dziedzerus, kas tiek uzskatīti par vērtīgu ārstniecības līdzekli. Taču tradicionālās medicīnas piekritēji un farmaceiti šajos dziedzeros nekā ārstnieciska neatrodot.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Bebra zobi vareni strādājuši, lai dabūtu gar zemi šo apsi.