Aizvadītās nedēļas nogalē kolēģiem saietā ļoti interesantu priekšlasījumu par kosmosa spēku iedarbību uz biškopību sniedza bijušais Aizputes vidusskolas direktors, bet pēc došanās pelnītā atpūtā bagātu pieredzi dravniecībā uzkrājušais Ilgmars Petrovics. Savās atziņās viņš dalās arī ar “Kurzemes Vārda” lasītājiem.

Daudzkārt jutīgākas par cilvēku

Par to, kā bites saņem no kosmosa raidīto informāciju un kādiem mērķiem tā tiek izmantota, Lažas pagasta zemnieku saimniecības “Īpašas” īpašnieks pirmo reizi dzirdējis bioloģiskajiem lauksaimniekiem domātā seminārā, kas drīz pēc Atmodas bijis sarīkots Kazdangā. Toreiz viņš visu teikto rūpīgi pierakstījis, lai vēlāk dzirdētās atziņas pārbaudītu un pielietotu praksē. Kopš tā laika aizritējušas daudzas vasaras. Tās tikai nostiprinājušas biškopja pārliecību, ka kosmisko spēku iedarbība ir vērā ņemams faktors, kas būtiski spēj iespaidot gan medus ievākumu, gan tā kvalitāti. Taču pats galvenais, ka, to zinot un izprotot ietekmi, ir iespējams prognozēt, kāda būs gaidāmā medus sezona, kā arī paredzēt un laikus novērst bišu slimības.

“Bites, tāpat kā skudras, ir daudz reižu jutīgākas par cilvēku un ar mums pagaidām vēl nezināmiem paņēmieniem spēj uztvert kosmiskās norises,” uzsvēra aizputnieks. Strādājot savā dravā, viņš novērojis, cik apbrīnojami saskanīga ar Tūna kalendāru un tur norādītajām Lapu, Ziedu, Sakņu un Ūdens dienām ir bišu uzvedība.

“Dažkārt saule staigā pa zemes virsu, puķītes zied un smaržo tā, ka var apreibt, bet bites nez kāpēc tomēr neatstāj stropu un medu neievāc. Kad paskatos kalendārā, redzu, ka ir taču Ūdens diena, un viss kļūst skaidrs. Taču tiklīdz tā beidzas un iestājas Ziedu diena, bites kā sadegušas steidzas strādāt un nav noturamas stropā pat tad, ja saulīte noslēpusies aiz mākoņiem,” teica bitenieks. Senāk dravnieki, kas savā lielākajā vairumā toreiz bijuši labu izglītību baudījuši cilvēki, piemēram, mācītāji un pedagogi, ļoti balstījušies uz kosmosa novērojumiem un tur valdošajām norisēm. Rēķinoties ar to, kādos zvaigznājos atrodas Mēness un lielās planētas, viņi zinājuši pateikt, kāds sagaidāms pavasaris, kāds būs rudens. 

Nē, tā nav astroloģija!

Mūsdienās attieksme esot krasi izmainījusies. Tādēļ, ka paši jūtamies visvareni. Tagad interesi nomainījusi ignorance. Kad par saviem novērojumiem “Īpašu” saimnieks nesen pastāstījis kādai jaunai bišu pētniecei, viņa nav ieklausījusies, bet nievājoši atbildējusi, ka tā ir astroloģija. “Tā nav taisnība! Kāda astroloģija! Tā ir zinātne, kas Latvijā diemžēl nav attīstījusies, bet atstāta novārtā. Tādēļ salīdzinot var sacīt, ka bitenieki pie mums strādā kā lāči pie stropa, taču viņiem būtu jākļūst bitēm par tēviem. Par tēviem, kam ir galva uz pleciem, nevis par traniem,” strikti sacīja I.Petrovics.

Viņš nesen izpētījis daudzos kalendārus, kas mūsu valstī izdoti 2009.gadam. Kaut gan Lapu, Ziedu un citas dienas daļā no tiem esot norādītas, tās savstarpēji nesaskanot. Ielūkojoties žurnāla “Māja un Dārzs” divos kalendāros, viņš redzējis, ka vienā no tiem ir septiņu dienu novirze, bet otram – divu. Tas liecinot, ka izdevēji strādājuši pavirši, ka viņiem nav bijis īstas izpratnes par to, ko dara. “Kā tas var būt, ka dienas atšķiras?” viņš vaicājis redaktorei, taču sakarīgu atbildi neesot saņēmis.

Citādāk, piemēram, esot Vācijā, kur darbojas biškopības institūts, kas iedziļinās šajās lietās, ar lielu pietāti strādā pie kalendāru sastādīšanas, apzinoties, ka biškopībai un ne tikai šai nozarei tas ir ļoti nozīmīgs. 

Medus kāres uztver starojumu

I.Petrovics uzskata, ka novērtēt kosmisko spēku ietekmi biškopībā sevišķi svarīgi ir mūsdienās, kad lauksaimniecībā plaši tiek pielietotas dažādas ķimikālijas, kas nav tas labākais izpausmes veids mūsu attieksmei pret dabu. Esot taču noskaidrots, ka minerālais mēslojums augos samazina vitamīnu daudzumu, liek tur pastiprināti veidoties aminoskābēm. Bet tas savukārt nozīmējot, ka audzējums, novietots pagrabā vai klētī, ilgi neuzglabāsies, bet sēklas līdz nākamajam pavasarim zaudēs savu dīgtspēju. Lauku ļaudis par to neesot jāpārliecina, viņi to bieži varot novērot praksē. Ķīmija negatīvi iespaidojot arī biškopību. Tā ne tikai novājina saimes, bet mazina arī medus kvalitāti, tajā nonāk veselībai kaitīgas vielas.

Tomēr, izmantojot zināšanas astronomijā un precīzus kalendārus, biškopji varot izvairīties no zaudējumiem un gūt papildu ienākumus. “Īpašu” saimnieks pastāstīja, ka sešstūru vaska kanniņa, kurā bites iepilda medu, uzņem kosmisko starojumu, kas visnotaļ uzlabo ienesuma īpašības. Jo ilgāk kanniņas ir pakļautas starojuma ietekmei, jo vērtīgāks kļūst medus. Tādēļ dravniekiem nevajagot piepildītās kāres tūdaļ izņemt no stropa, bet ieteicams tās paturēt tur divas līdz trīs nedēļas. Zināšanas par kosmosa spēkiem palīdzot mazināt arī bišu slimības. “Nedrīkst iet stropam klāt un to atvērt Ūdens dienā, bet tas jādara Ziedu dienā,” teica biškopības lietpratējs. Viņš uzsvēra, ka bites pašas spējot regulēt tām nepieciešamā starojuma daudzumu. Šim mērķim medus vācējas izmantojot propolisa vairodziņu. Kā tas tiek darīts, iespējams novērot, ja stropu pārvieto no vienas vietas uz citu.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Zemnieku saimniecības “Īpašas” saimnieks Ilgmars Petrovics uzskata, ka, kopjot bites, ļoti jārēķinās ar kosmisko starojumu.

Sešstūrainās medus kāres, kur bites pilda ienesumu, ir tās, kas tieši uztver kosmisko starojumu.