Aizputes novada domes sēdē ir apstiprināts pašvaldības 2018. gada budžets. Lēmums pieņemts ar desmit domes deputātu balsīm “par”, divām “pret”, bet trīs deputāti nolēma balsojumā atturēties, apstiprina pašvaldībā.

Aizputes novada domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis (Nacionālā apvienība) stāsta, ka darāmo darbu ir vairāk, nekā budžets atļauj realizēt. Pašlaik ir pienācis brīdis izvērtēt prioritātes un nodrošināt esošās infrastruktūras, iestāžu un citu veidojumu pastāvēšanu: “Viss tas, kas saveidots, ir daudzmaz pienācīgā kārtībā jāuztur! Diemžēl dabūjām citu iestāžu un pārvalžu vadītāju vēlmes svītrot ārā. Esam savu kapacitāti sasnieguši, vairs nevaram neko jaunu veidot un atbalstīt.”

Vislielākais izdevumu apjoms ir izglītībai – 4 805 191 eiro, kas ir 42% no kopējiem izdevumiem. No ekonomiskai darbībai paredzētajiem izdevumiem lielākā summa, 1 846 211 eiro, paredzēta grants ceļu sakārtošanai ELFLA projektā, Ceriņu ielas pārbūves turpināšanai Aizputē, Alokstes tilta atjaunošanai Apriķos, kā arī Pērbones tilta remontdarbiem Kalvenes pagastā.

Tirdzniecības un publiskā centra laukuma izveidei Aizputē plānoti 500 000 eiro. Lai ieceri realizētu, būs jāuzņemas kredītsaistības Valsts kasē 400 000 eiro apmērā. “Esam saņēmuši iedzīvotāju lūgumu izbūvēt baseinu. Protams, labprāt to atbalstītu, bet ja ir jāizvēlas – izbūvēt ielu apgaismojumu Aizputē vai baseinu…” pārdomās dalās J. Grasmanis.

Kultūras iestāžu uzturēšanai un pasākumiem plānoti 81 8807 eiro, par 19% vairāk nekā 2017. gadā. Palielinājums izveidojies, paaugstinoties minimālajai algai, gatavojoties Dziesmu un deju svētkiem Rīgā, kā arī jārēķinās ar papildu izdevumiem valsts simtgades atzīmēšanai.

“Uzskatu, ka ne visi deputāti kārtīgi iedziļinājās budžetā. Līdzekļi ir jātērē tālredzīgi, lai ieguldījums nestu peļņu. Naudai sevi tieši vai netieši ir jāatpelna,” uzskata Mārtiņš Sants (“Progresīvie”), kurš balsoja pret. Tāpat viņam šķiet nesakārtots darbinieku izvērtēšanas mehānisms. “Kā var būt vienādas slodzes un kvalifikācijas darbs, bet atšķirīga alga? Ja visi deputāti atbalstītu, būtu jātaisa amatpersonu reforma, jo kāpēc vieni raksta projektus, bet citi ne, atšķiras noslodzes, un kāds darba laikā atļaujas skatīties filmas.”

Arī Pēteris Brīniņš (“Progresīvie”) uzskata, ka, lai pieņemtu lēmumu, trūkst pilnvērtīgas informācijas, tāmes, speciālistu atzinumu. Ir aizdomas par nesaimniecisku rīcību atsevišķās iestādēs. “Definētās prioritātes, izvērtējot budžetu, ir Aizputē. Pagasti pilnībā tiek ignorēti un atstāti malā.” Deputāts arī novērojis nevienlīdzību un nekonsekvenci algu sistēmā un uzskata, ka atsevišķās iestādēs ir jāpārskata štata vietas.