Tāpat kā pagājušā gada beigās to izdarīja Vaiņodes un
Priekules novadi, janvārī savu Būvvaldi nolēmusi izveidot Pāvilosta. Par
izstāšanos no Liepājas reģiona novadu būvvaldes lemts arī Grobiņā.

Pāvilostas Novada
dome plāno Būvvaldi izveidot no šā gada 1. jūlija. Pašvaldības vadītājs Uldis
Kristapsons gan uzsver, ka pagaidām šim mērķim nauda budžetā nav ieplānota,
tāpēc finansējumam izmantos līdzekļus neparedzētiem gadījumiem. Līdz maijam
izpilddirektoram Alfrēdam Magonem uzdots sagatavot Būvvaldes izdevumu daļu,
paredzot finansējumu transportam, degvielai, algām un citām vajadzībām.

Plānots, ka
Pāvilostas novada Būvvaldē pusslodzi strādās būvinspektors un pusslodzi –
arhitekts, kas reizē būs iestādes vadītājs. Visticamāk, speciālistus varēs
sastapt reorganizētās Sakas pagasta pārvaldes telpās.

Priekules Novada
domes priekšsēdētāja Vija Jablonska savukārt informē, ka jau drīzumā uz amatiem
topošajā Būvvaldē izsludinās konkursu. Janvāra domes sēdes darba kārtībā
redzams, ka par Liepājas reģiona novadu būvvaldi runājuši arī deputāti Grobiņā.
‘”Beidzam sadarbību, tāpat kā citi,” komentē Novada domes
priekšsēdētāja vietnieks Aivars Galeckis. Konkrēts termiņš, kad izveidos
patstāvīgu iestādi, pagaidām nav zināms. Par to, tāpat kā par finansējumu, vēl
lems. Pēc likuma, Būvvaldē obligāti jābūt vismaz diviem speciālistiem –
arhitektam un būvinspektoram. Arhitekts Uģis Kaugurs Grobiņas Novada domē
strādā arī patlaban.

Savukārt Durbes
Novada domes janvāra sēdes protokolos nav atrodama informācija par pašvaldības
deputātu lēmumu saistībā ar darbību Apvienotajā būvvaldē.

Janvāra vidū
Liepājas reģiona novadu būvvaldes Uzraudzības padomes locekļi tikšanās laikā
vienojās, ka pēc Vaiņodes un Priekules novadu izstāšanās nepieciešams lemt par
iestādes likvidāciju. Variants par to, ka iestādi varētu uzturēt Pāvilostas,
Durbes un Grobiņas pašvaldības, netika nopietni izskatīts. Padomes locekļi rosināja
Apvienotās būvvaldes vadītāju Andri Vaivaru izstrādāt likvidācijas plānu un
sprieda, ka pēc laika nepieciešama atkārtota tikšanās. U. Kristapsons
apliecina, ka šajā jautājumā jauna informācija nav saņemta.

Jau rakstīts, ka Priekules un Vaiņodes Novada domes
deputāti no kopējās Būvvaldes nolēma izstāties, jo uzskatīja, ka tās darbībai
šogad prasītais finansējums ir pārāk liels. Pašvaldības uzskata, ka uzturēt
savu iestādi būs lētāk. Savukārt Liepājas reģiona novadu būvvalde skaidroja, ka
vairāk līdzekļu darbības nodrošināšanai nepieciešams, jo, mainoties
likumdošanai, pienākumu ir vairāk.