Šā gada pirmajos četros mēnešos cūkgaļas iepirkuma cena Latvijā bija zemākā pēdējo četru gadu laikā. Cūku audzētāji uzskata, ka pie vainas ir lielais importa apjoms.

Imports aizvien pieaug

Cūkgaļas iepirkuma cena šā gada pirmajos četros mēnešos ir kļuvusi mazāka visās trijās Baltijas valstīs, bet visstraujāk tā ir samazinājusies Latvijā, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošie dati. Tā bija vidēji 95 santīmi par kilogramu.

Cūku audzētāji uzskata, ka šāda situācija izveidojusies, jo ir ļoti liels cūkgaļas imports – gandrīz 58 procenti. SIA “Nygaard International” direktore Aiga Bārdiņa skaidro, ka Latvijā tiek saražoti 350 – 400 tūkstoši bekonu gadā, bet katrs iedzīvotājs šādā laikposmā patērē vidēji vienu cūku. Pēc pēdējiem datiem, Latvijā ir nedaudz vairāk par diviem miljoniem iedzīvotāju. “Bet mēs neko negribam, neļaujam,” nosaka Lažas pagastā esošā cūku audzēšanas kompleksa vadītāja.

Ja arī Latvijas uzņēmēji spēj nodrošināt tikai 50 procentu pieprasījuma, vai kāds jūt, ka cūkgaļas trūkst, retoriski vaicā “Nīcas rukšu” vadītāja Dzintra Lejniece. Cūkgaļa tiek ievesta no Polijas, Lietuvas, norāda A. Bārdiņa. Un ne jau tā labākā gaļa, piebilst Dz. Lejniece.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktors Varis Sīmanis gan bilst, ka Latvijā cūku audzēšana neattīstās tādā līmenī, lai saviem spēkiem nodrošinātu vietējo tirgu, jo vienmēr bijis liels gaļas imports. “Tie, kas ved, pietiekami labi pelna, lai no tā neatteiktos,” viņš saka. Tā gaļa, kas pēc pievienošanās Šengenas līguma zonai te nonāk legāli, agrāk bija kontrabanda.

Mūsējie ved uz Krieviju

Ievestā gaļa pārsvarā tiekot pārdota lielveikalos, un par to izcelsmi publiski nerunā. V. Sīmanis piebilst, ka Eiropas lauksaimnieku ražotā gaļa, ko Krievijā izbrāķē stingro pārtikas dienestu prasību dēļ, netiek vesta atpakaļ uz izcelsmes valsti. Tā paliek Latvijā. “Cenu jau nenosit ar superlabu gaļu,” viņš nosaka.

Dz. Lejniece arī norāda, ka vietējie cūku audzētāji tagad nelabprāt sadarbojas ar Latvijas firmām, kas iepērk cūkas, jo pēc tam nevar sagaidīt atlīdzību. Tie, kuriem ir nepieciešamās atļaujas, izvēlas gaļu eksportēt uz Krieviju, kur pierasta prakse ir priekšapmaksa. Turklāt eiro kurss nosaka to, ka Krievijā cena nevis krītas, bet ceļas. Tagad Latvijā par dzīvsvara kilogramu var saņemt 72 – 75 santīmus, bet Krievijā – pat 87 santīmus. Krievijas tirgū gaļu realizē arī “Nygaard International”, “Ozolāji cūkaudzētava” un “Vaiņodes bekons”.

Cūkkopība pēdējos gados stabili iet tikai uz leju, jo izejvielas un elektrība kļūst tikai dārgāka, neslēpj Dz. Lejniece, kura darbojas arī Latvijas Cūku audzētāju asociācijā. Liepājas puse esot viena no Latvijā bagātākajām ar lielajiem un vidējiem cūku audzētājiem.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds” 

Cūkgaļas tirgu pa retam sašūpo arī cūku audzēšanas lielvalstī Dānijā. Taču tur to izdarīt ir grūtāk un tas notiek retāk, jo valsts atrodas okeāna malā. Cauri Latvijai iet tirdzniecības ceļi.