Šis rudens par nopietnu pārbaudījumu ir kļuvis gan cukurbiešu audzētājiem, gan pārstrādātājiem. Siltais un mitrais laiks nav pārtraucis novākto sakņu veģetāciju, kaudzēs samestās bietītes elpo, turpina dzīt lapas, bojājas, un tādējādi jau tā zemais cukura saturs samazinās. “Par apstākļiem, kādos nākas strādāt, nemaz negribas runāt,” vakar teica akciju sabiedrības “Liepājas Cukurfabrika” agronome Anita Žodziņa. Lai gan cukurbiešu novākšana zemnieku saimniecībās praktiski esot pabeigta un tikai dažviet palikuši nenokopti kādi nelieli tīrumu pleķīši, saldās saknes atrodas siltā laika un nokrišņu tiešā ietekmē,

tāpēc, gan esot pie zemniekiem uz lauka, gan atgādātas uz pārstrādes uzņēmumu, cukurbietes strauji zaudē savu kvalitāti.

 Anita Žodziņa uzsvēra, ka tas kavējot pārstrādi, jo saknes papildus ir jāšķiro. Patlaban šīs sezonas darbi Liepājas Cukurfabrikā atrodoties beigu stadijā, taču šobrīd grūti prognozēt, kad tiem varēs pielikt punktu. Neraugoties uz visu, jāteic, ka Liepājas rajona cukurbiešu audzētāji ar plānotajiem uzdevumiem būšot tikuši galā un kvotas viņiem izdošoties izpildīt.

 Arī akciju sabiedrības ģenerāldirektore Valija Zabe atzina, ka pārstrādes beigu posms izrādījies sarežģītāks, nekā bijis cerēts. Lai iekļautos paredzētajā grafikā, nākoties izmainīt pārstrādes tehnoloģisko režīmu, rūpīgāk sekot temperatūras režīmam. Tāpēc jāstrādā, kā saka, ar piepūstiem vaigiem, lai līdz mēneša vidum ar uzdevumiem tiktu galā.

 Fabrikas agronome pastāstīja, ka ļoti smagā situācijā nonākušas arī kaimiņvalstu cukurfabrikas. Tā, piemēram, Ļipeckas biešu pārstrādātāji Baltkrievijā, ar kuriem liepājniekiem ir sadarbība, izteikušies, ka darbs viņiem varot ieilgt visu janvāri un, iespējams, pat februāri vajadzēšot aicināt talkā. Līdzīgi notiekot arī Lietuvā, kur darbojas trīs cukurfabrikas, jo cukurbiešu kvota lietuviešiem ir krietni vien lielāka nekā mūsu audzētājiem.