Pāvilostas novada pašvaldība izlēmusi Ziemupes vecās pienotavas vietā veidot senlietu krātuvi – “Jūras māju”. Darbi pie ēkas pārbūves sākti jau vasaras beigās. “Cerams, ka drīzumā svinēsim spāru svētkus un pavasarī viss būs gatavs,” laikrakstam stāsta Ziemupes tautas nama vadītāja Daina Vītola.

Agrāko pienotavu pēc tās darbības pārtraukšanas ziemupnieki kādu laiku izmantojuši par dzīvojamo māju, bet nu jau vismaz piecus gadus tā stāvējusi tukša, tāpēc pašvaldība sapratusi, ka ar ēku kaut kas jādara, stāsta vadītāja. Tika izvirzīti trīs varianti – pārdot, nograut vai atjaunot. No Ziemupes muižas galvenās ēkas pēc pārbūves vēsturiski nav palicis pāri nekas. Tas arī nostiprinājis pārliecību, ka pienotava jāsaglabā pašvaldības īpašumā kā vēsturisks piemineklis Baltijas jūras krastā. Ticis nolemts to atjaunot un nosaukt par “Jūras māju”. 

Pirmajā stāvā paredzēts izvietot ekspozīciju par Baltijas jūru, skaidro vadītāja. Jau no seniem laikiem ir safotografēti gandrīz vai visi piekrastes augi, vēl būs atainotas zemes kārtas ģeoloģiskā griezumā, būs arī informācija par zivīm. Ceram, ka izdosies izveidot arī kādu interaktīvu spēli. Un, protams, goda vieta ekspozīcijā pienāksies leģendārajai zobenzivij, kura vairāk nekā desmit gadus mājo tautas namā. Zivi 2007. gadā izskaloja Ziemupes jūrmalā, kur to atrada Austris un Jānis Mackusi. Zivs bija ļoti liela – svēra 37 kilogramus un bija 2,08 metrus gara. Tāpat ir stāsti par sadedzinātajām ziemupnieku laivām, par jūrā nogrimušiem kuģiem un daudzi citi.

Savukārt mājas otrajā stāvā paredzēts izvietot Ziemupes senlietu krātuvi. Senlietas izkārtos pa malām, bet vidū būs konferenču zāle, lai var kādu pasākumu uzrīkot vai filmu noskatīties. Pamazām ceļu uz krātuvi jau ir atraduši arī pirmie eksponāti. D. Vītola stāsta, ka pati ir dzimusi Liepājā, bet dzimtas mājas bijušas Pērkonē, kur dzīvojis vectēvs. Viņš bieži gājis jūrā vai ezerā zvejot, tad nu viens no eksponātiem būs arī D. Vītolas vecātēva zvejas boja. Vēl ir ķīpa ar jūras navigācijas grāmatām, kas pirms vairākiem gadiem izskalotas no jūras. Tās izžāvēja, un gala rezultāts neizskatās nemaz tik slikti. “Šie gan nav visi eksponāti,” skaidro sieviete, “vēl ir daudz senlietu, kas savāktas no tām ziemupnieku mājām, kurās vairs neviens nedzīvo. Ir bērnu gultiņa, šūpulītis, mucas, slēpes, plates, svari, trauki un darbarīki, tāpat ir lietas, kuras ziemupnieki paši uzticējuši.” Un tas viss ir pelnījis vietu, kur palikt.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 1. novembra numurā.

#kvards-20181101-06#

16Skatīt galeriju